Brīdina par sekām, ja Lielbritānija nolems atstāt arī ES iekšējo tirgu
Ja Lielbritānija pēc referenduma atstās Eiropas Savienības (ES) iekšējo tirgu, sekas uz valsts, kā arī ES ekonomiku būs daudz nopietnākas, pauda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).
Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Dombrovskis uzsvēra, ka Lielbritānijai šobrīd ir jāpieņem stratēģiski svarīgs lēmums – vai pēc izstāšanās no ES palikt iekšējā tirgū, vai to pamest.
EK viceprezidents skaidroja, ka, ja Lielbritānija vēlēsies palikt ES iekšējā tirgū, tai būs jāpilda visas uzliktās saistības, piemēram, par brīvu darba spēka kustību, finansiālu atbalstu ES, kā arī jārespektē ES normatīvie akti, savukārt, ja briti nolems pamest ES iekšējo tirgu, tad ņemot vērā ka vairs nebūs brīvas preču un kapitāla kustības, ekonomiskās sekas ES un Lielbritānijai būs daudz nopietnākas.
Pēc Dombrovska teiktā, līdz šim Lielbritānija nav oficiāli paziņojusi par vēlmi izstāties no ES.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 28.jūlijā, mudināja Lielbritāniju nekavējoties īstenot iedzīvotāju vairākuma izteikto gribu, oficiāli izstājoties no Eiropas Savienības (ES).
Eiropas Parlamenta rezolūcijā, par kuru nobalsoja 395, bet pret– 200 deputāti, norādīts, ka Lielbritānijas iedzīvotāji pauduši savu gribu un tā ir pilnībā jārespektē, uzsākot nekavējoties izstāšanās procesu.
EP aicina Lielbritānijas valdību ievērot cilvēku demokrātiski pieņemto lēmumu, sākot nekavējoties īstenot izstāšanās procedūru, proti, īstenojot līguma par ES 50.pantu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt izstāšanās sarunas.
Neskatoties uz to, tiek pieļauts, ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES varētu tikt atliktas līdz nākamā gada rudenim, jo jaunā Lielbritānijas premjere Terēza Meja un viņas jaunizveidotās ministrijas, kas būs atbildības par sarunu vešanu ar Briseli, nebūs gatavas.
Meja jau vairākkārt uzsvērusi, ka Londona Lisabonas līguma 50. pantu, kas reglamentē dalībvalsts izstāšanās procesu no ES divu gadu laikā, šogad vēl neiedarbinās, paužot vēlēšanos sastrādāties ar kancleri Angelu Merkeli un kolēģiem Eiropadomē konstruktīvā gaisotnē, lai izstāšanās notiktu saprātīgā un sakārtotā veidā.
Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk