Bulgārijā atrod vampīru skeletus
Arheologi Bulgārijā atraduši divu viduslaikos dzīvojušu cilvēku mirstīgās atliekas, kuru krūškurvī iedurti metāla stieņi. Domājams, ka ļaudis šādi tolaik rīkojušies, lai neļautu cilvēkiem pārvērsties par vampīriem.
Šāda prakse piekopta vairākās teritorijās Balkānu reģionā. Cilvēkiem, kas uzskatīti par ļauniem, pēc nāves caurdurtas sirdis, lai nepieļautu, ka viņi kļūst par vampīriem un atgriežas sūkt citiem cilvēkiem asinis. «Pīšļu caurduršana ar metāla mietiem Balkānu ciematos bija raksturīga līdz pat 20. gadsimta sākumam,» intervijā BBC stāstīja Bulgārijas Nacionālā vēstures muzeja vadītājs Božidars Dimitrovs. «Cilvēki domāja, ka šādi aizgājējs būs pienaglots pie savas kapavietas un nevarēs to pamest, lai terorizētu dzīvos.» Arheologs Petars Balabanovs, kurš 2004. gadā Bulgārijā atrada sešus līdzīgā veidā caurdurtus skeletus, norāda, ka šāds pagāniskais rituāls praktizēts arī Serbijā un citviet Balkānu reģionā. Šā reģiona folklorā vampīru leģendas ieņem nozīmīgu vietu. Visslavenākais ir rumāņu stāsts par 15. gadsimtā dzīvojušo Vladu Drakulu, kurš bija pazīstams ar savu nežēlību. Leģenda bija Brema Stokera 1897. gadā sarakstītā šausmu romāna pamatā.
Līdz šim Bulgārijā atrasts aptuveni simt apbedījuma vietu, kur cilvēki šādā veidā aizsargājušies no aizgājējiem. Jaunākais atradums uziets Sozopolē, pilsētā pie Melnās jūras.
Avots: nra.lv /Jānis Buholcs
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālāk