• Tweet

Saeimas pārvēlēšanas un valsts 2012. gada budžeta priekšnojautās ministriju ierēdņi meklē un atrod sev citus darbus.

Trauksmi par darbinieku aizplūšanu ceļ ierēdniecības citadeles –Valsts kancelejas – direktore Elita Dreimane: «Šobrīd jādomā nevis par kārtējo valsts pārvaldes strādājošo skaita un atalgojuma samazināšanu, bet tieši otrādi.» Pretēja (otrāda) rīcība ierēdņu skaita un algu pazemināšanai ir viņu skaita un algu palielināšana. Aicinājumi to darīt izklausītos nepieklājīgi, tāpēc arī E. Dreimane ir atradusi veidu, kā savu aicinājumu izteikt citiem vārdiem: «Jārisina kvalificētu un kompetentu cilvēku aiziešanas apturēšana.»

E. Dreimanes paziņojums seko Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūcijai pētīt ierēdņu algas «saistībā ar tuvojošos Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, kad jautājums par augsti kvalificēta personāla motivāciju darbam Latvijas valsts pārvaldē kļūst arvien aktuālāks». Neatkarīgā par šo valdības vadītāja mēģinājumu uzmundrināt vismaz nelielu valsts kalpotāju daļu rakstīja 28. jūlijā. Tagad šķiet, ka ierēdņi tomēr nav guvuši pārliecību par palikšanu valsts iestādēs. Viņi taču labi zina, kā šīs iestādes strādā. Premjera preses pārstāvis Mārtiņš Panke informēja, Valsts kanceleja 26. augustā saņēmusi pieprasīto informāciju no valsts iestādēm un tagad tai vajag mēnesi, lai informāciju pētītu. Tas nozīmē, ka informācijas apkopojums nonāks jau pie kādas citas valdības, par kuru grūti teikt, ko tā iesāks ar šādu V. Dombrovska atstātā intelektuālā mantojuma daļu.

Ivara Godmaņa valdība sāka un V. Dombrovska valdība turpināja valsts kalpotāju kopskaita samazināšanu no 212,2 tūkstošiem 2008. gadā līdz 183,2 tūkstošiem šā gada sākumā. Tomēr paliek šaubas, vai samazinājums skāris arī ierēdņus ministrijās un tiem līdzvērtīgās iestādēs, nevis tikai darbiniekus skolās, slimnīcās un ugunsdzēsēju posteņos iespējami tālāk no Rīgas. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris centās šādas šaubas kliedēt. Pēc viņa savāktajām ziņām, ministriju darbinieku skaits 2008. gada sākumā bijis 5940 un pašlaik sarucis līdz 4935. «Ja mēs esam visa ļaunuma sakne, tad esam ar mieru savu darbu pamest,» viņš solīja. Solījums pamatots ar to, ka viņš patiešām aizies no valsts darba 16. septembrī. Lieta esot pavisam vienkārša – citur maksā vairāk nekā Valsts kancelejā, kur, piemēram, jūlija alga bijusi 776,25 lati (tagad taču visas valsts kalpotāju algas tiek publicētas internetā). Viņš neatklāja, kur maksās vairāk tieši viņam, bet uzskaitīja trīs virzienus, kuros cilvēki parasti dodas projām no valsts pārvaldes. Pirmkārt, uz starptautisko uzņēmumu Latvijas nozarojumiem, lai veidotu to sadarbību ar valsts iestādēm. Otrkārt, uz starptautiskām organizācijām un projektiem. Treškārt, uz tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri pamanījušies izmantot krīzi straujai izaugsmei.

Valsts kancelejā darbinieku vietu skaits samazināts no 174 treknajos gados līdz 123 pašlaik, bet aizpildītas ir 114 vietas, no kurām ne tikai V. Stūra vieta atbrīvosies dažu nedēļu laikā. Par līdzīgu situāciju ziņo arī Finanšu ministrija, no kuras šogad aizgājis

31 darbinieks, bet vietā atrasti 26. Varētu teikt tā, ka pārvaldes aparāts stihiski pielāgojas valsts iedzīvotāju skaita sarukumam, bet valdība mēģina uzdot šīs kustības rezultātus par reformām.

Avots: nra.lv