Celt minimālo algu vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu?
Līdz ar nākamā gada budžeta apspriedi viens no “karstākajiem” jautājumiem ir minimālās algas celšana. Kamēr Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija atbalsta 10 eiro pielikumu minimālajai algai, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka pareizāka būtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana.
Trešdien aizsākās diskusijas par minimālās algas palielināšanu, lai gan iepriekš bija izskanējusi iecere, ka katru gadu minimālā alga varētu kāp un sekojoši pielikums būtu lielāks, lielāka daļa tomēr iestājusies par 10 eiro palielinājumu.
“Minimālo algu būtu saprātīgi celt par 10 eiro, ” trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē uzsvēra Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.
Iepriekš izskanējusi ideja šogad celt minimālo algu par 40 eiro, taču, kā norāda Vasaraudze, tiks liels palielinājums radītu problēmas uzņēmējiem reģionos un palielinātu ēnu ekonomikas sektoru. Tā vietā Vasaraudze minēja, ka saprātīgs būtu 10 eiro pieaugums, ko atbalstījusi arī Ekonomikas ministrija.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, atsaucoties uz ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) un labklājības ministra Jāņa Reira (V) nesen pausto, norādīja, ka drīzāk atbalsta 20 eiro palielinājumu.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka pašreizējā situācijā atbalstāmāka ir nevis minimālās darba algas, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidro, ka ceļot minimālo algu, ir nepieciešams palielināt visu atalgojuma kaskādi, citādi pastāv risks, ka samazināsies motivācija darbiniekiem celt kvalifikāciju, uzņemties lielāku atbildību un iesaistīties augstākas intensitātes darbā.
Kā zināms, no šī gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros ir 370 eiro.
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk