Cenu pieaugums februārī būtiski straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,6%. Precēm tas pieauga par 2%, bet pakalpojumiem – par 0,6 procentiem.
Pēdējos gados februārim bija raksturīgas mērenas cenu izmaiņas, bet šogad pieaugums ir ļoti straujš.
Šogad februārī straujo cenu kāpumu ietekmēja cenu pieaugums pārtikai, kam bija arī lielākā palielinošā ietekme uz kopējo patēriņa cenu līmeni. To noteica jau līdz šim strauji augošās pasaules cenas. Latvijā pārtikas produktu cenas pieauga par 3,5% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,9 procentpunktiem. Pārtikai februārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija visu laiku straujākais šajā mēnesī. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam piena produktiem, maizei un graudaugiem, svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem, kā arī cenu kritumam šokolādei.
Pasaules pārtikas cenas pēc neliela krituma iepriekšējā gada decembrī, kopš šī gada sākuma atkal pieaug. Februārī mēneša laikā pasaules pārtikas cenas pieauga strauji – par 3,9% un pārtikas cenu indekss sasniedza visu laiku augstāko rādītāju. Februārī cenu pieaugumu turpināja noteikt augu eļļu un piena produktu cenu straujie kāpumi, auga arī graudaugu un gaļas cenas, savukārt cukura cena samazinājās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Augu eļļu cenu indekss februārī sasniedza visu laiku augstāko rādītāju. Cenu kāpumu turpināja ietekmēt vājā izlaide galvenajās ražotājvalstīs, bažas par piegādēm, īpaši no Melnās jūras reģiona, pieaugošais importa pieprasījums pasaulē un augošās jēlnaftas cenas. Piena produktiem cenas pieauga sesto mēnesi pēc kārtas, cenām pieaugot visiem indeksā pārstāvētajiem piena produktiem, ko noteica pastāvīgais importa pieprasījums un zemākas piegādes no Rietumeiropas un Okeānijas.
Jāatzīmē, ka Krievijas iebrukums Ukrainā var strauji samazināt turpmākās pārtikas produktu piegādes pasaulē, jo gan Ukraina, gan Krievija ir nozīmīgas lauksaimniecības produktu piegādātājas, taču novāktās ražas šobrīd ir apdraudētas Ukrainā un iestrēgušas Krievijā pret valsti noteikto sankciju dēļ.
Liela palielinošā ietekme februārī bija arī cenu kāpumam degvielai, kam cenas pieauga par 5,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Augsto cenu degvielai turpina ietekmēt straujais pasaules naftas cenu kāpums. Pasaules naftas cenas, pēc krituma iepriekšējā gada pēdējos mēnešos, kopš šī gada sākuma atkal strauji pieaug. Februārī mēneša laikā tās vidēji pieauga par 10%, mēneša beigās Brent naftas cenai pārsniedzot 100 USD par barelu. Kāpumu naftas cenai galvenokārt ietekmēja naftas ieguvējvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī no tā izrietošās bažas, ka Krievijas jēlnaftas eksportu varētu ietekmēt sankcijas vai arī Krievija pati to varētu izmantot kā politisku ieroci. Turklāt naftas cenu kāpumu turpina ietekmēt arī OPEC+ nevēlēšanās vienoties par straujāku naftas ieguves apjomu palielināšanu, neskatoties uz karu Ukrainā.
Pakalpojumiem cenas februārī pieauga par 0,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija vērojama cenu kāpumam autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, ēdināšanas un ambulatoriem pakalpojumiem un atkritumu savākšanai, savukārt cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem.
Vērā ņemams cenu pieaugums bija arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem par 1,9%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,15 procentpunktiem. Palielinoša ietekme februārī bija arī cenu kāpumam siltumenerģijai par 1,7% un cietajam kurināmajam par 3,7%, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1 procentpunktu.
Lielākā samazinoša ietekme februārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem par 1,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,1 procentpunktu.
2022.gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, patēriņa cenas pieauga par 8,7%. Gada vidējā inflācija bija 4,7 %.
Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas būtiski pārsniegs sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, ko lielā mērā ietekmēs ģeopolitiskā spriedze reģionā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Sagaidāma arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija būs būtiski augstāka par 2021. gadā vēroto.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk