Čigāne: Latvija ir līdzatbildīga par eirozonas ekonomiku; reformas jāīsteno straujāk
Latvija kā eirozonas valsts ir līdzatbildīga par ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam gulēt uz pēckrīzes gadu straujās izaugsmes lauriem. Tā vietā Latvijai ir jābūt atbildīgai, Eiropas Komisijas rekomendācijas ieviešot efektīvi, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, atzīmējot, ka komisija turpinās sekot par rekomendāciju ieviešanu atbildīgo nozaru ministriju darbam.
Saeimas Eiropas lietu komisija pirmdien, 20.martā, uzklausīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas Innas Šteinbukas ziņojumu par Eiropas Komisijas aizvadītajā gadā sniegto rekomendāciju Latvijai ieviešanas progresu. Komisija uz sēdi bija aicinājusi Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjus.
Kopumā Latvijas progress Eiropas Komisijas rekomendāciju ieviešanā 2016.gadā uzskatāms par ierobežotu, kas nozīmē, ka esam sagatavojuši tiesību aktus, taču tie nav pieņemti, vai arī mums vēl jāveic darbs, kas nav saistīts ar likumdošanu. Proti, Eiropas Komisija vērš uzmanību uz iezīmi, kuru esam pamanījuši arī paši – mēs rakstām koncepcijas un stratēģijas, taču esam kūtri to ieviešanā, norāda L.Čigāne.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja arī uzsver, ka, lai ar drošu skatu raudzītos nākotnē, Latvijai no ierobežota progresa rekomendāciju izpildē jāvirzās uz būtisku progresu jeb, citiem vārdiem sakot, no viduvēja uz labu un pat izcilu skolēnu.
Šī gada ziņojumā Eiropas Komisija akcentējusi, ka Latvija ir novērsusi pārmērīgu budžeta deficītu un fiskālā disciplīna ir saglabāta. Esam progresējuši augstākās izglītības, tieslietu un enerģētikas tirgus jomās, kur reformu ieviešana turpinās. Tāpat Latvija pieņēmusi atbilstošu tiesisko ietvaru profesionālās izglītības un maksātnespējas jomās, taču nepieciešama efektīva ieviešana. Savukārt darbaspēka nodokļu sloga pārnešanā, sociālās palīdzības reformā, bezdarbnieku aktivizēšanā, veselības aprūpē un publiskā sektora reformās Latvija kavējas, deputātus informēja I.Šteinbuka.
Eiropas Komisija arī norāda, ka Latvijas vidēja termiņa budžeta izdevumu plāns nepilnīgi atspoguļo politikas prioritātes, kā arī mūsu valsts kavējas ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšanu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...
Lasīt tālākSavas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks
Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk