Cik pelna jaunākie mājokļa kredīta saņēmēji?
Kā liecina bankas Citadele dati, šī gada pirmajā pusgadā mājokļa kredītu aizņēmēji visbiežāk bijuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, taču vienlaikus par 80 % pieaudzis noslēgto līgumu skaits arī jauniešu vidū. Kādās nozarēs strādā gados jaunākie mājokļu pircēji, un vai var cerēt uz aizdevumu ar algu 1000 eiro mēnesī?
“Salīdzinot datus par 2024. un 2023. gada pirmo pusgadu, redzams, ka jauniešu interese par mājokļiem šogad augusi gandrīz divas reizes – šogad teju katrs piektais jeb 18 % hipotekāro kredītu līgumu ir noslēgti ar jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem,” saka Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Bankas dati liecina, ka jaunākie hipotekārā kredīta ņēmēji ir 20 līdz 22 gadus veci. “Šajos darījumos vienmēr ir iesaistīti arī solidārie aizņēmēji, visbiežāk kāds no vecākiem. Visbiežāk arī tieši vecāki ir tie, kuri palīdz aizņēmējam ar pirmās iemaksas nodrošināšanu. Šiem jauniešiem darba stāžs nav liels, un lielākoties viņi strādā klientu apkalpošanā, mārketingā vai valsts un pašvaldību iestādēs, algā saņemot vidēji 1000 eiro,” norāda Jānis Mūrnieks.
Jaunieši vecumā no 22 līdz 24 gadiem kredītsaistības jau biežāk slēdz bez solidārā aizņēmēja un par pirmo iemaksu parūpējas paši vai izmanto Altum mājokļu atbalsta programmu jaunajiem profesionāļiem, kas sniedz iespēju vecumā līdz 35 gadiem un ar vidējo profesionālo vai augstāko izglītību iegādāties mājokli ar būtiski mazāku līdzdalību jeb pirmo iemaksu – tikai 5 % no mājokļa vērtības. Bankas dati liecina, ka vecumā līdz 24 gadiem biežāk pārstāvētās profesijas ir darbinieki no IT nozares, topošie juristi, tehnikumu absolventi (elektriķi, metinātāji), kā arī profesionāli sportisti. Vidējās algas ir robežās no 1400 – 2200 eiro, un darba stāžs ierasti pārsniedz divus gadus.
Lielākā daļa jeb aptuveni 70 % darījumu jauniešu segmentā ir sērijveida mājokļi, un izplatīta ir tendence, ka dzīvokļi tiek izvēlēti mikrorajonos, kur jau iepriekš jaunietis dzīvojis kopā ar vecākiem vai arī netālu. Dzīvokļi kā investīciju objekti jauniešu vidū izplatīti ir ļoti reti, vairāk darījumu notiek ar mērķi, lai iegādātos savu pirmo mājokli.
Kļūstot vecākam, bieži vien mainās arī prasības mājoklim – nepieciešama lielāka platība, ir vēlme dzīvot tuvāk darbavietai u.c. Šādos gadījumos daudzi izvēlas pirmo mājokli atstāt savā īpašumā, bet izmantot tālākai izīrēšanai. Tas ir īpaši aktuāli tiem, kuri ir vecāki par 30 gadiem.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk