Covid-19 analīzes veiks arī mazumtirdzniecības un pasta darbiniekiem
Lai ierobežotu COVID-19 izplatību Latvijā, turpmāk ar darba devēja norīkojumu, analīzes veiks arī mazumtirdzniecības darbiniekiem, ja būs saslimšanas simptomi. Līdz šim veikalu darbiniekus, ja parādījušās slimības pazīmes, uz analīzēm varēja nosūtīt ģimenes ārsts.
Ņemot vērā, ka mazumtirdzniecības darbiniekiem ir lielāks risks inficēties ar COVID-19, jau no pagājušās nedēļas šīs personas uz COVID-19 analīzēm varēja nosūtīt ģimenes ārsts, ja cilvēkam bija saslimšanas simptomi. Lai testēšanu šajā grupā paplašinātu, Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK) šodien, 14.aprīlī, lēma, ka arī darba devējs varēs šos darbiniekus nosūtīt uz analīzēm.
Ja persona vēršas pie ģimenes ārsta, tiek izveidots nosūtījums un ar cilvēku telefoniski sazinās par konkrētu laiku un vietu, kad analīzes veikt. Savukārt, ja darba devējs savu darbinieku ar slimības simptomiem vēlēsies pārbaudīt uz COVID-19, nozares nozīmēts pārstāvis sazināsies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu par analīžu veikšanas iespējām un pieteiks konkrētu cilvēku sarakstu. Attiecīgi lielās veikalu ķēdes katra būs izvirzījušas savu kontaktpersonu, bet citi mazumtirgotāji aicināti sazināties ar Latvijas Tirgotāju asociācijas speciāli izveidoto Tirdzniecības nozares krīzes centru, kurš strādā visu diennakti (tel.n. 67297372).
Tāpat VOMK šodien lēma, ka līdzīgs princips ir attiecināms arī uz “Latvijas Pasts” darbiniekiem.
Jau ziņots, ka ģimenes ārsts var pieņemt lēmumu par pacienta nosūtīšanu uz analīzēm, atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu analīzes veic visiem pacientiem, kuriem ir pneimonijas (plaušu karsoņa) klīniskās pazīmes, kā arī tiem pacientiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes un atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
- pacients ir vecāks par ir 65 gadiem;
hroniska saslimšana: cukura diabēts, sirds asinsvadu slimības, onkoloģiska slimība u.c.; - pacientam ir imūndeficīts un saņem imūnsupresīvu terapiju;
- epidemiologa noteikts kontakts ar COVID-19 pacientu, ar kuru nedzīvo kopā;
- dzīvo kopā ar kādu, kurš atgriezies no ārzemēm;
- darba pienākumi saistīti ar augstu saslimšanas risku ar COVID-19, piemēram, strādā ar bērniem pirmsskolas izglītības iestādē.
Tāpat ir vairākas grupas, piemēram, ārstniecības personas, farmaceiti un farmaceitu palīgi, operatīvo dienestu darbinieki, ziņu žurnālisti un citi, kuriem analīzes veic ar darba devēja norīkojumu, ja šīm personām ir saslimšanas simptomi.
Vēl par tēmu:
Veselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākPacientu biedrība: Ungārijas iecere izstrādāt plānu sirds slimību mazināšanai Eiropā – iespēja Latvijai, kas jāprot izmantot
Ungārija kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts 2024. gadā ir izvirzījusi cīņu ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) par savu galveno prioritāti un uzņēmusies vērienīgu iniciatīvu...
Lasīt tālākSPKC aicina iedzīvotājus vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19
Sākoties rudenim un mainoties laikapstākļiem, dažādu vīrusu izraisītas slimības sastopamas arvien biežāk, tāpēc tieši šajā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina...
Lasīt tālākLVSADA aicinās iekļaut valsts budžetā 153,27 miljonus eiro, lai nepieļautu valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājuma sociālie partneri un Veselības ministrija 9. oktobrī kopīgi nolēma aicināt Ministru kabinetu iekļaut...
Lasīt tālākBērnu onkoloģijas attīstībā ieguldīs deviņus miljonus eiro
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) 125 gadu jubilejas konferencē svinīgi atklāta Šveices-Latvijas sadarbības programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”. Ieguldot...
Lasīt tālākPiektdaļa iedzīvotāju nezina par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem
Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj vēzi atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt, un Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina,...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti uzlabojas, tomēr mazinājusies pašu cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām
Sabiedrības attieksme un izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ir uzlabojusies – to apstiprina divi šogad tiesībsarga uzdevumā veiktie pētījumi. Tomēr viens no tiem iezīmē...
Lasīt tālākVK: Paliatīvo aprūpi Latvijā neorganizē atbilstoši pacientu vajadzībām
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nemaz nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu...
Lasīt tālākAbu Meri sasauc Imunizācijas valsts padomi: nevaram atļauties šādi zaudēt bērnus
Veselības ministrs Hosams Abu Meri šonedēļ ir sasaucis Imunizācijas valsts padomi, lai ar ekspertiem pārrunātu aktuālo satraucošo situāciju un priekšlikumus vakcinācijas un imunizācijas...
Lasīt tālāk