Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī aug; pērn par 11% lielākas
Lai parūpētos par savu labklājību vecumdienās, papildus pensiju 1. un 2. līmenim būtiski veidot arī citus uzkrājumus. Viens no veidiem, kā nodrošināt finansiāli stabilāku dzīvi, sasniedzot pensijas vecumu, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Dalība tajā ir brīvprātīga, un iemaksas var veikt gan iedzīvotāji, gan darba devēji. Latvijas Bankas dati liecina, ka darba devēju iemaksas ar katru gadu aug – pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā privāto pensiju plānos iemaksāti teju 144 miljoni eiro, no kuriem teju 35 miljoni ir darba devēju iemaksas. Tas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2023. gadā.
Uzņēmuma uzkrājumu programma darbiniekiem
“Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, darba devēju iemaksu apjoms arī mūsu klientu vidū pērn ir audzis par 22%. Jāatzīst, nereti gan nākas saskarties ar to, ka darba devēji nav pietiekami informēti par šādu iespēju un neapzinās, ka iemaksas var kalpot kā labs instruments darbinieku motivācijas celšanā un arī jaunu kolēģu piesaistē,” skaidro Atis Krūmiņš, Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs.
Darba ņēmēju interese pieaug
Ņemot vērā, ka ierastos darbinieku motivācijas veidus – prēmijas, apmaksāts mobilais telefons, papildu brīvdienas – piedāvā liela daļa darba devēju, pensiju iemaksas var kalpot kā papildu ieguvums, kas būtiski palielina darba devēja konkurētspēju tirgū. Iedzīvotāji arvien vairāk novērtē darba devēja veiktās iemaksas viņu pensiju 3. līmenī, tādējādi palīdzot nodrošināt finansiāli drošāku nākotni un izrādot rūpes ilgtermiņā. Kā norāda A. Krūmiņš, uzņēmumam veicot algu vai piedāvāto bonusu pārskatīšanu, svarīgi saglabāt ilgtermiņa domāšanu, jo iemaksas pensiju 3. līmenī ilgākā laika periodā darbiniekam var dot vairāk nekā pieaugums neto algā.
“Nenoliedzami liela daļa darbinieku motivācijas veidu ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, un tie ir kļuvuši teju par neatņemamu darba devēja piedāvātā “labuma groza” sastāvdaļu. Tieši tāpēc nozīmīgi ir meklēt jaunus instrumentus, kā atbalstīt un vienlaikus motivēt savus darbiniekus, it sevišķi gados jaunos kolēģus. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir labs veids ar ilgtermiņa skatījumu, kā iespējams rūpēties par darbinieku labklājību tālākā nākotnē, vienlaikus pierādot, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs un tam ir nozīmīga savu darbinieku labbūtība. Īpaši tas ir svarīgi šogad un vismaz turpmākos 4 gadus, kad valsts par 17% ir samazinājusi iemaksas 2. pensiju līmenī, tādejādi samazinot katra strādājošā izredzes tikt pie pienācīgas pensijas,” stāsta Ilze Priževoite, SIA “Karameļu darbnīca” valdes locekle.
Izdevīgi gan darbiniekam, gan darba devējam
Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī ir abpusēji izdevīgas. Piemēram, 100 eiro algas pielikums darba devējam izmaksās papildu aptuveni 23,59% jeb 123,59 eiro, kas ir šobrīd valstī noteiktais darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērs. Savukārt darba ņēmējs no 100 eiro pielikuma patiesībā saņems tikai aptuveni 67 eiro, veicot darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,5% apmērā, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5% apmērā. Taču, ja pielikuma summa tiktu novirzīta pensiju 3. līmeņa uzkrājuma veidošanai, ne darba devējam, ne darba ņēmējam sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic (pie nosacījuma, ja iemaksas nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas).
“Bieži vien algas pielikums var šķist kārdinošāka izvēle, jo papildu ienākumi tiek saņemti uzreiz un ieguvums tiek izjusts, kolīdz alga tiek ieskaitīta bankas kontā. Tomēr, domājot par savu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, iemaksas pensiju 3. līmeņa uzkrājumā būtiski veicina personas labklājību un nodrošina stabilus tālākā nākotnē,” uzsver Atis Krūmiņš.
Vēl par tēmu:
Lembergs: Ventspils brīvostas pārvaldei ir vienaldzīgs ostas liktenis
Politiķis Aivars Lembergs, kurš paudis atbalstu ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem pārtraukt Krievijas uzsākto karu Ukrainā, norādījis, ka Ventspils brīvostas vadība gan ir pretējās...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecībā gads iesācies ar 1,8% izaugsmi
Šā gada janvārī apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% pret pērno janvāri, apjomam gada griezumā pieaugot jau otro mēnesi pēc kārtas, liecina...
Lasīt tālākSaeima uzdod Ministru kabinetam izvērtēt, vai alkohola aizlieguma slieksni paaugstināt līdz 21 gada vecumam
Saeima ceturtdien, 6. martā, nolēma uzdot Ministru kabinetam izvērtēt, vai būtu atbalstāma alkohola iegādes un lietošanas aizlieguma sliekšņa paaugstināšana līdz 21 gada vecumam. Saeima...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākE‑komercijā vēl aizvien MVU neapgūts potenciāls
Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) arvien vairāk apzinās e‑komercijas potenciālu, taču daudzi joprojām to neizmanto. Luminor pērn veiktā aptauja* atklāj, ka ceturtdaļa jeb 25% Latvijas...
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākNo 1. marta – izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmēs
2025. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz ar likmju maiņu alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājuma inventarizācija,...
Lasīt tālāk