Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī aug; pērn par 11% lielākas
Lai parūpētos par savu labklājību vecumdienās, papildus pensiju 1. un 2. līmenim būtiski veidot arī citus uzkrājumus. Viens no veidiem, kā nodrošināt finansiāli stabilāku dzīvi, sasniedzot pensijas vecumu, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Dalība tajā ir brīvprātīga, un iemaksas var veikt gan iedzīvotāji, gan darba devēji. Latvijas Bankas dati liecina, ka darba devēju iemaksas ar katru gadu aug – pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā privāto pensiju plānos iemaksāti teju 144 miljoni eiro, no kuriem teju 35 miljoni ir darba devēju iemaksas. Tas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2023. gadā.
Uzņēmuma uzkrājumu programma darbiniekiem
“Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, darba devēju iemaksu apjoms arī mūsu klientu vidū pērn ir audzis par 22%. Jāatzīst, nereti gan nākas saskarties ar to, ka darba devēji nav pietiekami informēti par šādu iespēju un neapzinās, ka iemaksas var kalpot kā labs instruments darbinieku motivācijas celšanā un arī jaunu kolēģu piesaistē,” skaidro Atis Krūmiņš, Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs.
Darba ņēmēju interese pieaug
Ņemot vērā, ka ierastos darbinieku motivācijas veidus – prēmijas, apmaksāts mobilais telefons, papildu brīvdienas – piedāvā liela daļa darba devēju, pensiju iemaksas var kalpot kā papildu ieguvums, kas būtiski palielina darba devēja konkurētspēju tirgū. Iedzīvotāji arvien vairāk novērtē darba devēja veiktās iemaksas viņu pensiju 3. līmenī, tādējādi palīdzot nodrošināt finansiāli drošāku nākotni un izrādot rūpes ilgtermiņā. Kā norāda A. Krūmiņš, uzņēmumam veicot algu vai piedāvāto bonusu pārskatīšanu, svarīgi saglabāt ilgtermiņa domāšanu, jo iemaksas pensiju 3. līmenī ilgākā laika periodā darbiniekam var dot vairāk nekā pieaugums neto algā.
“Nenoliedzami liela daļa darbinieku motivācijas veidu ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, un tie ir kļuvuši teju par neatņemamu darba devēja piedāvātā “labuma groza” sastāvdaļu. Tieši tāpēc nozīmīgi ir meklēt jaunus instrumentus, kā atbalstīt un vienlaikus motivēt savus darbiniekus, it sevišķi gados jaunos kolēģus. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir labs veids ar ilgtermiņa skatījumu, kā iespējams rūpēties par darbinieku labklājību tālākā nākotnē, vienlaikus pierādot, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs un tam ir nozīmīga savu darbinieku labbūtība. Īpaši tas ir svarīgi šogad un vismaz turpmākos 4 gadus, kad valsts par 17% ir samazinājusi iemaksas 2. pensiju līmenī, tādejādi samazinot katra strādājošā izredzes tikt pie pienācīgas pensijas,” stāsta Ilze Priževoite, SIA “Karameļu darbnīca” valdes locekle.
Izdevīgi gan darbiniekam, gan darba devējam
Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī ir abpusēji izdevīgas. Piemēram, 100 eiro algas pielikums darba devējam izmaksās papildu aptuveni 23,59% jeb 123,59 eiro, kas ir šobrīd valstī noteiktais darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērs. Savukārt darba ņēmējs no 100 eiro pielikuma patiesībā saņems tikai aptuveni 67 eiro, veicot darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,5% apmērā, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5% apmērā. Taču, ja pielikuma summa tiktu novirzīta pensiju 3. līmeņa uzkrājuma veidošanai, ne darba devējam, ne darba ņēmējam sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic (pie nosacījuma, ja iemaksas nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas).
“Bieži vien algas pielikums var šķist kārdinošāka izvēle, jo papildu ienākumi tiek saņemti uzreiz un ieguvums tiek izjusts, kolīdz alga tiek ieskaitīta bankas kontā. Tomēr, domājot par savu finanšu stabilitāti ilgtermiņā, iemaksas pensiju 3. līmeņa uzkrājumā būtiski veicina personas labklājību un nodrošina stabilus tālākā nākotnē,” uzsver Atis Krūmiņš.
Vēl par tēmu:
LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālākAptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu...
Lasīt tālākĒģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ
Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk