Darba samaksas pieaugums kļuvis straujāks
2017. gadā vidējā bruto darba samaksa turpina pieaugt, un tās pieauguma temps ir straujāks nekā iepriekšējos divos gados. Šogad 1. ceturksnī darba samaksa bija par 7,2% lielāka nekā pirms gada, un bija 886 eiro.
Darba samaksa 1. ceturksnī pieauga līdzīgi gan privātajā sektorā – par 7,2%, gan sabiedriskajā sektorā – 7,3%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2017. gada sākumā bija par 1,8% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 897 eiro un 881 eiro).
2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 6,4%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 3,1%, ko ietekmēja straujais patēriņa cenu kāpums 2017. gada 1. ceturksnī.
Darba samaksa 2017. gadā turpina pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot operācijās ar nekustamo īpašumu. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams izglītībā, ieguves rūpniecībā, tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, lauksaimniecībā, apstrādes rūpniecībā, profesionālo, un zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Mērenāk darba samaksa pieauga mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, valsts pārvaldē un aizsardzībā, un finanšu un apdrošināšanas darbību jomās.
Latvijas galvenajā eksporta nozarē – apstrādes rūpniecībā šogad 1. ceturksnī darba samaksa pieauga par 7,6%. 2017. gada 1. ceturksnī darba samaksa pieauga visās apstrādes rūpniecības nozarēs, straujāk darba samaksa pieauga citu transportlīdzekļu ražošanā – par 20,8%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 15,4%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – 12,2%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 10,1% un metālu ražošanā – par 9,9%. Mērenāk darba samaksa pieauga tekstilizstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, dzērienu ražošanā un mēbeļu ražošanā.
Ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas kāpumu arī turpmāk. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2017. gadā darba samaksas pieaugums būs straujāks kā 2016. gadā.
Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk