Daudze: dalībvalstīm jāspēj vienoties par kopīgu ES nākotnes vīziju
Eiropas Savienība (ES) patlaban saskaras ar lielākajiem izaicinājumiem savas pastāvēšanas vēsturē. Taču šajos apstākļos, balstoties uz kopīgi sasniegto, mums ir jāspēj panākt vienotu vīziju par Eiropas nākotni. Lai arī par to neapšaubāmi ir nepieciešamas debates, mums vienlaikus vienmēr ir jāpatur prātā ES pamatideja. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, Itālijas parlamentā uzrunājot ES dalībvalstu parlamentu vadītājus.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs šajās dienās uzturas darba vizītē Itālijas galvaspilsētā Romā, kur piedalās ES valstu parlamentu priekšsēdētāju ārkārtas konferencē. Tā veltīta Romas līguma parakstīšanas 60.gadadienai, un diskusiju galvenais temats ir aktuālā situācija ES un Eiropas nākotne.
“Tuvojoties Romas līguma gadadienai, dalībvalstīm ir jāapvieno spēki, lai konsolidētu Eiropas Savienību. Neraugoties uz daudzajiem izaicinājumiem, mums ir jābūt vienotiem. Lai arī bieži dzirdam argumentus, ka Brexit ietekme uz Eiropas Savienības nākotni būs milzīga un neparedzama, Apvienotās Karalistes lēmums drīzāk ir modinātājzvans visām dalībvalstīm,” debatēs sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedrs.
60 miera gadi Eiropā ir liels panākums, uzsvēra G.Daudze. Taču ES projektam ir vēl kāda nozīmīga pievienotā vērtība. Dzelzs priekškara krišana ļāva Austrumeiropas valstīm, ejot eirointegrācijas ceļu, atkal kļūt par demokrātiskās Eiropas daļu.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs aicināja ES institūcijas un nacionālos parlamentus koncentrēties uz Eiropas vērtību aizstāvību, drošību un iedzīvotāju labklājību, kas izriet no ekonomiskās attīstības un dzīves līmeņa izlīdzināšanas starp ES valstīm, sacīja G.Daudze. Mums ir jāpaaugstina konkurētspēja un jāpalielina nodarbinātība, tādējādi atgriežoties pie ekonomiskās izaugsmes. Vienlaikus nepieciešams mazināt sociālo nevienlīdzību, nabadzību un sociālo izstumtību. Šie ir galvenie priekšnoteikumi, lai valdības un institūcijas atgūtu Eiropas pilsoņu uzticību, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs.
ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences par aktuālajiem savienības un dalībvalstu jautājumiem notiek jau kopš 1963.gada.
Romas līgumu 1957.gada 25.martā parakstīja sešas Eiropas valstis, nodibinot Eiropas Ekonomisko kopienu. Līgums paredzēja izveidot vienotu preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla tirgu, tā liekot pamatu mūsdienu ES un stiprinot mieru, demokrātiju un labklājību Eiropā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk