Daudze: dalībvalstīm jāspēj vienoties par kopīgu ES nākotnes vīziju
Eiropas Savienība (ES) patlaban saskaras ar lielākajiem izaicinājumiem savas pastāvēšanas vēsturē. Taču šajos apstākļos, balstoties uz kopīgi sasniegto, mums ir jāspēj panākt vienotu vīziju par Eiropas nākotni. Lai arī par to neapšaubāmi ir nepieciešamas debates, mums vienlaikus vienmēr ir jāpatur prātā ES pamatideja. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, Itālijas parlamentā uzrunājot ES dalībvalstu parlamentu vadītājus.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs šajās dienās uzturas darba vizītē Itālijas galvaspilsētā Romā, kur piedalās ES valstu parlamentu priekšsēdētāju ārkārtas konferencē. Tā veltīta Romas līguma parakstīšanas 60.gadadienai, un diskusiju galvenais temats ir aktuālā situācija ES un Eiropas nākotne.
“Tuvojoties Romas līguma gadadienai, dalībvalstīm ir jāapvieno spēki, lai konsolidētu Eiropas Savienību. Neraugoties uz daudzajiem izaicinājumiem, mums ir jābūt vienotiem. Lai arī bieži dzirdam argumentus, ka Brexit ietekme uz Eiropas Savienības nākotni būs milzīga un neparedzama, Apvienotās Karalistes lēmums drīzāk ir modinātājzvans visām dalībvalstīm,” debatēs sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedrs.
60 miera gadi Eiropā ir liels panākums, uzsvēra G.Daudze. Taču ES projektam ir vēl kāda nozīmīga pievienotā vērtība. Dzelzs priekškara krišana ļāva Austrumeiropas valstīm, ejot eirointegrācijas ceļu, atkal kļūt par demokrātiskās Eiropas daļu.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs aicināja ES institūcijas un nacionālos parlamentus koncentrēties uz Eiropas vērtību aizstāvību, drošību un iedzīvotāju labklājību, kas izriet no ekonomiskās attīstības un dzīves līmeņa izlīdzināšanas starp ES valstīm, sacīja G.Daudze. Mums ir jāpaaugstina konkurētspēja un jāpalielina nodarbinātība, tādējādi atgriežoties pie ekonomiskās izaugsmes. Vienlaikus nepieciešams mazināt sociālo nevienlīdzību, nabadzību un sociālo izstumtību. Šie ir galvenie priekšnoteikumi, lai valdības un institūcijas atgūtu Eiropas pilsoņu uzticību, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs.
ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences par aktuālajiem savienības un dalībvalstu jautājumiem notiek jau kopš 1963.gada.
Romas līgumu 1957.gada 25.martā parakstīja sešas Eiropas valstis, nodibinot Eiropas Ekonomisko kopienu. Līgums paredzēja izveidot vienotu preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla tirgu, tā liekot pamatu mūsdienu ES un stiprinot mieru, demokrātiju un labklājību Eiropā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālāk