Delna par korupcijas apkarošanas plānu: Iestādes nevēlas uzņemties atbildību
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) seko līdzi Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam (pretkorupcijas plāns) tapšanai, kas ilgst jau divus gadus un beidzot 2023. gada 19. janvārī nonāca izskatīšanā Valsts sekretāru sanāksmē. Delna ir novērojusi – iestādes neapstrīd pretkorupcijas plāna uzdevumu pamatojumu un vajadzību, taču vienlaikus nevēlas uzņemties galveno atbildību uzdevumu īstenošanā.
Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule uzsver: “Lai valsts efektīvi cīnītos ar korupciju, viens nav cīnītājs, tāpat kā jebkurā spēlē ir nepieciešama sadarbība un tai pat laikā līderis, kas vada komandu. Šobrīd, raugoties uz pretkorupcijas plāna saskaņošanas procesu 2023. gada 19. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē, rodas iespaids, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam trūkst līderības un spēlētāji (ministrijas un to padotībā esošās iestādes) izvairās izrādīt iniciatīvu, tā vietā piespēlē bumbu viens otram, lai tā neatrastos pie viņiem brīdī, kad jāsit vārtos.”.
Šī pretkorupcijas plāna pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, tieši tik ilgu laiku Latvijā nav valsts politikas korupcijas novēršanai un apkarošanai.
Šobrīd izstrādātais pretkorupcijas plāns kopumā ietver 13 rīcības virzienus un 54 aktivitātes, aptverot publisko un privāto sektoru, vērš uzmanību uz vajadzību stiprināt interešu konflikta pārvaldību, novērst publisko līdzekļu izšķērdēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, caurskatīt politisko partiju finansēšanu, politisko godaprātu un ētiku u.c.. 14 aktivitātēs par atbildīgo izpildītāju ir noteikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB), 17 aktivitātēs – KNAB kopā ar kādu citu iestādi, savukārt, atlikušajās aktivitātēs – vairākas ministrijas un to padotībā esošās iestādes.
Saskaņošanas procesā vislielākos iebildumus izsauca uzdevumi, kas saistīti ar valsts politikas veidošanu korupcijas novēršanā un apkarošanā un kuri stiprina interešu konflikta novēršanu. Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieskatā šādu uzdevuma izpilde ir tieša KNAB kompetence un ministrijas nevēlas būt atbildīgie ieviesēji. Savukārt, KNAB saredz, ka savu resursu ietvaros uzdevumu nevar paveikt un lielāku potenciālu uzdevuma izpildē saskata tieši ministriju kompetencē.
DELNA AICINA PRETKORUPCIJAS PLĀNA IZSTRĀDĒ UN IZPILDĒ IESAISTĪTAJIEM:
- KNAB kā vadošajai iestādei korupcijas novēršanas jomā un pretkorupcijas plāna virzītājam ir jāuzņemas pienākums būt par atbildīgo izpildītāju uzdevumos, kuros nevar rast kompromisu ar ministrijām.
- Plāna izstrādē un saskaņošanā tiekties uz kompromisu panākšanu, piemēram, nosakot vairākus uzdevuma atbildīgos izpildītājus, paskaidrojot katra izpildītāja lomu un no viņa sagaidāmās darbības.
- Panākt vienošanos par prioritāri svarīgajiem uzdevumiem, kuri ir jāīsteno līdz 2025. gadam, jo pretkorupcijas pasākumu plāns ir plašs un visaptverošs, un jāīsteno īsā termiņā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk