• Tweet

«Vatikāns ir milzīgs bišu strops, kurā ir daudz dažādu interešu, dažādu grupējumu, tādu kā Opus Dei, un ļoti maz atklātības, kas tikai vairo spriedzi,» tā izteicies žurnālists Džanluidži Nuci, kura maijā publicētajā grāmatā “Viņa svētība” apkopoti konfidenciāli, no Vatikāna noplūduši dokumenti.

Kopš grāmatas iznākšanas skandāls tikai vērsies plašumā – tiek izmeklēta gan šī informācijas noplūde, gan caur Vatikāna banku, iespējams, veiktā mafijas naudas atmazgāšana, gan intrigas, kuru dēļ amatu zaudēja bankas prezidents Goti Tedeski. Eksperti uzskata, ka visi šie notikumi ir cīņas par varu sastāvdaļa, kuras epicentrā ir Vatikāna valsts sekretārs Tarčizio Bertone, – pāvests Benedikts XVI ir jau 85 gadus vecs, un kardināli jau domā, kurš stāsies viņa vietā.

Vatileaks – 20 avoti un divi grēkāži

Pēc analoģijas ar slaveno interneta projektu Wikileaks informācijas noplūdes skandāls Vatikānā jau nodēvēts par Vatileaks. Pirmie dokumenti (pārsvarā dažādu augsta ranga Vatikāna amatpersonu rakstītas vēstules) Itālijas medijos tika publicēti šā gada janvārī, un pakāpeniski to skaits pieauga. Ja dokumentus skata atsevišķi, neviens no tiem nav sensacionāls, taču kopumā lieliski atspoguļo Vatikānā valdošo intrigu gaisotni, turklāt jau martā kļuva skaidrs, ka tiem ir vēl kas kopīgs. «Visas vēstules, kas tika nodotas medijiem, tā vai citādi attiecas uz kardinālu Bertoni. Visas bija virzītas uz to, lai grautu viņa pozīcijas, lai Vatikānā tiktu iecelts jauns valsts sekretārs,» skaidro laikraksta

Il Fatto Qutidiano korespondents, Vatikāna lietu eksperts Marko Politi, piebilstot, ka otrs informācijas noplūdes mērķis bijis pāvesta privātsekretārs Georgs Gensvains.

Laikraksts The Guardian uzsver, ka Benedikts XVI ir teologs, nevis administrators, tādēļ nav pārsteidzoši, ka viņa septiņus gadus ilgā pontifikāta laikā T. Bertone un G. Gensvains savās rokās koncentrējuši ievērojamu varu, veicot pašiem izdevīgus administratīvus pārkārtojumus Vatikānā un katoļu baznīcā vispār. Itālijas mediji bez aplinkiem rakstīja, ka jauno kardinālu iecelšanā «saskatāma Bertones roka», viņš parūpējies, lai šos amatus saņemtu viņam personīgi lojāli cilvēki. Šāda rīcība izraisījusi nepatiku citā Vatikāna grupējumā. «Virkne kardinālu izvirzīja sev ambiciozu mērķi – nomainīt valsts sekretāru, bet ar laiku iegūt kontroli pār konklāvu, kas ievēlēs to pāvestu, kurš viņiem ir nepieciešams,» raksta La Repubblica, piebilstot, ka tieši šī grupa arī organizējusi informācijas noplūdi.

Vatikāna žandarmērijai nav bijis nepieciešams ilgs laiks, lai atrastu pirmo vainīgo, – jau maija nogalē tika apcietināts Benedikta XVI sulainis Paolo Gabriele (viņš, starp citu, savulaik kalpoja arī Jānim Pāvilam II). P. Gabriele atšifrēts samērā vienkārši – noskaidrojies, ka tikai viņam (ja atskaita pašu pāvestu un valsts sekretāru) bijusi pieeja vairākiem dokumentiem, kas nonākuši mediju rīcībā. Informācija par izmeklēšanu ir skopa, taču Vatikāns apgalvo, ka P. Gabriele «sadarbojoties». Iespējams, tieši viņa liecības bija pamats tam, lai amatu zaudētu ietekmīgais Vatikāna bankas (L’Istituto per le Opere di Religione – IOR) prezidents G. Tedeski, kurš tiek turēts aizdomās par šīs informācijas noplūdes organizēšanu. Tiesa, Dž. Nuci apgalvojis, ka informāciju savām publikācijām un grāmatai smēlies no «vairāk nekā 20 avotiem Vatikānā», un šonedēļ arī T. Bertone sarunā ar televīzijas kompāniju RAI atzinis, ka informācijas noplūde turpinoties.

Bankas tumšie darījumi

AP atgādina, ka IOR valde par oficiālo G. Tedeski atlaišanas iemeslu pasludināja viņa nekompetenci, taču pagājušo sestdien Il Fatto Quotidiano publicēja sensacionālu materiālu, kas liecina – valde nolīgusi psihiatru, kura uzdevums bijis novērot bankas prezidentu, un šis psihiatrs G. Tedeski uzvedību atzinis par «aizdomīgu». Lieki sacīt, ka arī konfidenciālais psihiatra atzinums medijos nonācis pa aplinkus ceļiem, un var tikai minēt, kādā veidā tas noplūdināts.

Taču arī tas vēl nav viss. Reuters norāda, ka G. Tedeski atlaišanai varējis būt vēl viens iemesls, proti, vēlme padarīt IOR darbību atklātāku, panākt, ka šīs bankas darbību par atbilstošu starptautiskajiem finanšu standartiem atzīst īpašā komisija FATF, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu un korupciju. «Es samaksāju par savu atklātību,» sarunā ar Reuters uzsvēris arī pats bijušais bankas prezidents. Viņš licis saprast, ka Vatikāna vadībā joprojām ir cilvēki, kuriem patīk noslēpumainība, kuri nevēlas zaudēt iespēju slepus kontrolēt milzīgas naudas plūsmas.

«Tedeski zināja, ka Vatikāna bankā kontus atvēruši politiķi, aizdomīgi starpnieki, uzņēmēji, Itālijas amatpersonas un cilvēki, kuri kalpo par aizsegu mafijas bosiem,» raksta Corriere della Sera, norādot, ka G. Tedeski gatavojies nodot šo informāciju policijai, tādēļ Vatikāna banka viņu steigšus atlaidusi no darba un izmantojusi laiku, lai slēptu pēdas. Itālijas mediji vēsta, ka policija apcietinājusi bijušo Sicīlijas pilsētas Alkāmo draudzes mācītāju Nini Trepiedi. Viņa kontā IOR pāris gadu laikā apgrozīts vairāk nekā miljons eiro, un Itālijas policijai ir pamats uzskatīt, ka šis garīdznieks rīkojies bēguļojošā Cosa Nostra bosa Mateo Mesinas Denāro uzdevumā.

Vatikāna bankas ģenerāldirektors Paolo Kipriani šonedēļ gan apsūdzības naudas atmazgāšanā un kontu atvēršanā itāliešu politiķiem vai uzņēmējiem (bankas statūti paredz, ka konti tajā var būt tikai ar Vatikānu saistītiem cilvēkiem) nosaucis par meliem. Tomēr speciālisti arī šīs peripetijas saista ar cīņu par varu, norādot, ka lielākas izredzes uzvarēt tajā ir tiem, kuri kontrolē banku un tās naudas plūsmas.

***

IESPĒJAMIE KANDIDĀTI UZ PĀVESTA AMATU

Andželo Skola – Milānas arhibīskaps, 70 gadus vecs

Marks Oulē – Kanādas kardināls, bijušais Kvebekas arhibīskaps, 68 gadus vecs. Bauda lielu popularitāti Latīņamerikā

Timotijs Dolans – Ņujorkas arhibīskaps, 62 gadus vecs. Tiek uzskatīts par modernu garīdznieku, taču katoļu hierarhijai viņš ir relatīvi jauns

Žoao Brass de Avizs – Brazīlijas kardināls, Vatikānā ir atbildīgs par reliģiskajiem ordeņiem. Tiek uzskatīts par lielisku mācītāju

Peters Tarksons – Ganas kardināls, 63 gadus vecs

Oskars Maradjaga – Hondurasas kardināls, Caritas International vadītājs, 69 gadus vecs

Avots: AFP

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš