Dzintaru koncertzālē uzstāsies izcilā operdziedātāja Barbara Hendriksa
Šovakar, 3. augustā, Dzintaru koncertzālē koncertēs viena no mūsdienu izcilākajām operdziedātājām Barbara Hendriksa.
Ar viņas vārdu lepojas gan Amerikas Savienotās valstis, kur Hendriksa dzimusi un mācījusies, gan Eiropa, kur viņa dzīvo šobrīd.
Interesanti, ka pirms nodošanās mūzikai topošā primadonna bija beigusi pilnu matemātikas un ķīmijas kursu universitātē un 20 gadu vecumā ieguvusi bakalaura grādu dabas zinībās. Un tikai tad viņa nolēma mācīties Džuljarda mūzikas skolā Ņujorkā. Viņai arī laimējās piedalīties Marijas Kallasas meistarklasēs.
Barbara Hendriksa debitēja Sanfrancisko operas teātrī Kavalli operā Ormindo un jau nākamajā gadā spoži dziedāja Klāras lomu Gēršvina operā Porgijs un Besa. Pateicoties vokālajam un dramatiskajam talantam, Barbara Hendriksa kļuva par izcilu un pieprasītu mākslinieci uz visām pasaules lielākajām operskatuvēm – tādām kā La Scala, Covent Garden, Parīzes opera, Metropolitanopera…
Augsta profesionalitāte, dramatiskais talants, unikāla balss – tas viss padara katru Barbaras Hendriksas koncertu vai izrādi par neaizmirstamiem svētkiem.
Mākslinieces repertuārā ir gandrīz 30 soprāna partiju Mocarta, Pučīni, Verdi, Ofenbaha, Bizē, Guno un Riharda Štrausa operās. Viņa piedalījusies vairākās mūsdienu komponistu operu pasaules pirmizrādēs – tādās kā Žilbēra Amī D’un espace déployé, Deivida Del Trediči Final Alice, Pētera Etveša Angels in America, kā arī Kšištofa Penderecka, Arvo Perta, Svena Dāvida Sandstrema un Bruno Mantovani lielformas darbu pirmatskaņojumos.
Dziedātājas kamermūzikas programmas allaž ir bijušas publikas un kritikas interešu epicentrā. Viņa ne vien pārsteidz ar savu apjomīgo vācu mūzikas repertuāru, bet ir arī izcila franču, amerikāņu un skandināvu komponistu kamermūzikas interprete. Hendriksas koncertmeistaru lokā bijuši un ir tādi pazīstami pianisti kā Dmitrijs Aleksejevs, Jefims Bronfmans, Radu Lupu, Marija Žoau Pireša, Andrāšs Šifs un Pīters Serkins.
Māksliniece ir ieskaņojusi vairāk nekā 80 albumu kopā ar tādiem diriģentiem kā Daniels Bārenboims, Leonards Bernstains, Herberts fon Karajans, Lorins Māzels, Zubins Mehta, Džordžs Šolti… Divdesmit gadu garumā viņas solo albumi ieskaņoti tikai un vienīgi ierakstu studijā EMI CLASSICS. 1998.gadā viņa piedalījās Pučīni operasTurandota vēsturiskajā uzvedumā Pekinas Aizliegtajā pilsētā. Viņa ir gan filmējusies, gan strādājusi Kannu kinofestivāla žūrijā (1999).
1994.gadā notika Hendriksas džeza debija Montrē (Montreux Jazz Festival). Kopš tā laika māksliniece regulāri uzstājas visprestižākajos džeza festivālos pasaulē.
Barbara Hendriksa ir ne vien dziedātāja ar vienu no Eiropas un Amerikas skaistākajām balsīm, bet arī cilvēks, kurš augstu vērtē taisnību un brīvību. Viņa aktīvi cīnās par bēgļu pilsoniskajām tiesībām un ir ANO labas gribas vēstniece. 1991. un 1993. gadā viņa koncertēja Dubrovņikos un Sarajevā, bet 1998.gadā izveidoja savu Miera un samierināšanās fondu (the Barbara Hendricks Foundation for Peace and Reconciliation).
Par saviem mākslinieciskajiem sasniegumiem un humānajām aktivitātēm dziedātāja ieguvusi daudzas balvas. Viņa ir Francijas Mākslas un literatūras, ka arī Goda leģiona ordeņa kavaliere, vairāku Eiropas un ASV universitāšu goda doktore, Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas locekle un Astūrijas prinča prēmijas laureāte.
Vēl par tēmu:
Pasniegtas apbalvojuma Izcilības balva kultūrā statuetes
Noslēgusies šā gada Izcilības balvas kultūrā svinīgā ceremonija, atklājot trīs 2024. gada laureātus – režisoru Gintu Zilbalodi, mākslinieci Katrīnu Neiburgu un valsts kamerorķestri...
Lasīt tālākSeriāla “Padomju džinsi” scenārija autoru jaunais projekts gūst starptautisku atzinību
Seriāla “Padomju džinsi” scenārija autori Staņislavs Tokalovs un Teodora Markova sadarbībā ar filmu studija “Tasse Film” šogad ir uzsākuši darbu pie jauna seriāla “Pēdējā komunisma...
Lasīt tālākLBAS: Iebilstam Kultūras ministrijas iecerei ignorēt arodbiedrības saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā
Kultūras ministrija ir izstrādājusi plāna projektu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam”. Plāna mērķis ir nodrošināt Pamatnostādnēs...
Lasīt tālākOlga Rajecka izdod jaunu dziesmu un aicina uz Vecgada koncertiem
Dziedātāja Olga Rajecka, sadarbībā ar mūzikas autoru Tomasu Kleinu un teksta autoru Guntaru Raču kopīgi radījuši jaunu un saulainu dziesmu “Saulīte”. Savulaik šis tandēms kopā radīja...
Lasīt tālākJura Kursieša filma “Cildenie” iekļauta Ziemeļeiropas lielākā kinofestivāla galvenajā programmā
Ziemeļeiropā lielākais Starptautiskais Tallinas kinofestivāls “Melnās naktis” (“Black Nights/PÖFF”) šodien, 18. oktobrī, izsludinājis pilnu programmu, iekļaujot konkursa galvenajā...
Lasīt tālākAntra Stafecka un Ingars Viļums izdod jaunu dziesmu un izziņo albuma “MANAS ZEMES SIRDS” koncerttūri
Mūziķi Antra Stafecka un Ingars Viļums iepriecina klausītājus ar jaunu dziesmu "Krustiem un līkumiem", kas ir daļa no abu gaidāmā albuma "MANAS ZEMES SIRDS". Albums tiks izdots 2025. gada...
Lasīt tālākNākamgad Rīgā uzstāsies ASV grupa “The Offspring”
Mūs visus var apsveikt – tas ilgi gaidītais brīdis, kad The Offspring uzstāsies Rīgā ir pienācis. Tieši tā – piedzīvo ikoniskā pankroka giganta The Offspring koncertu Arēnā Rīga 5....
Lasīt tālākKultūras ministre: Mežotnes pilij arī turpmāk ir jābūt pieejamai sabiedrībai
Ceturtdien, 10. oktobrī, Kultūras ministrijā (KM) notika kultūras ministres Agneses Lāces un Mežotnes pils iniciatīvas grupas pārstāvju tikšanās. Tās laikā tika pārrunāti iespējamie...
Lasīt tālākPaziņoti piecpadsmitā festivāla “Patriarha rudens” laureāti un teātra balvas “Zelta muša” ieguvēji
2024. gada 4. oktobrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) teātra mājā “Zirgu pasts” norisinājās skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” noslēguma ceremonija...
Lasīt tālākPilnmetrāžas animācijas filma “Telmas ideālā dzimenīte” pēc pasaules pirmizrādes Vācijā saņem balvu
Profesionālā Eiropas bērnu un jauniešu filmu asociācija (ECFA) apbalvojusi režisora Reiņa Kalnaeļļa pilnmetrāžas animācijas filmu “Telmas ideālā dzimenīte”, kas piedzīvoja pasaules...
Lasīt tālāk