Eiropa lūdz EK samazināt finansējumu Turcijai
Eiropas Savienības (ES) līderi lūguši Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt priekšlikumus, vai un kā samazināt finansējumu, kas pienākas Turcijai kā bloka kandidātvalstij.
Lai Turciju pavirzītu tuvāk Eiropas likuma varas standartiem, bija pieņemts iestāšanās sarunu ietvaros laikā no 2014. līdz 2020.gadam tai izmaksāt 4,45 miljardus eiro, tomēr, kā sacīja Austrijas kanclers Kristiāns Kerns: „Tas acīmredzami neizdevās. Ir laiks pārskatīt koncepciju.”
Priekšlikumu par finansējuma samazināšanu izteica Vācijas kanclere Angela Merkele, norādot, ka likuma varas situācija Turcijā attīstās nepareizajā virzienā un iemesls neesot tikai tāpēc, ka pēdējā laikā Turcijā aizturēti vairāki Vācijas pilsoņi.
Viņa arī uzsver savu apņēmību saglabāt to līdzekļu piešķiršanu Turcijai, kas Ankarai pienākas saskaņā ar vienošanos ar ES par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu.
„Turcija sniegusi lielu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā un ka tai piešķirtie līdzekļi nāk par labu bēgļiem, kuri dzīvo ļoti smagos apstākļos,” pauda Merkele.
Jau iepriekš tam piekritis arī Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, uzskatot, ka Turcija ir pārkāpusi visas iespējamās robežas cilvēktiesību jomā un ES ne tikai jāsamazina finansējuma sniegšana, bet jāpārtrauc sarunas ar Turciju par iestāšanos savienībā.
Kā teikts iepriekš, oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005. gadā, kad beidzot izdevās pārvarēt vairāku ES dalībvalstu pretestību, tām bažījoties par bloka nākotni pēc tik lielas musulmaņu valsts uzņemšanas.
Taču sarunu temps bijis ļoti gauss un pēc pagājušā gadā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tās faktiski apstājušās, jo Ankara puču izmantojusi kā ieganstu vēl aktīvākai politiskās opozīcijas un neatkarīgās preses apklusināšanai.
Decembrī ES dalībvalstis vienojās, ka jaunas sarunu sadaļas vairs netiks atvērtas, kamēr prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana režīms neatteiksies no kursa un arvien pieaugošo autoritārismu.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālāk