• Tweet

Koncertzālē Palladium notikušajos divos pusfinālkoncertos noskaidrotas tās divpadsmit dziesmas, kas 22. februārī Ventspilī cīnīsies par ceļazīmi uz Eirovīzijas dziesmu konkursa finālu Kopenhāgenā.

Kaut kā pēc šiem pusfināliem pārdomas, aizdomas un priekšnojautas ir vēl nejaukākas nekā pirms gada vai diviem…

Jau ierasts, ka katru gadu lielākā daļa Eirovīziju skatās tikai tādēļ, lai nākamajā dienā (vai kā tagad ierasts – tajā pašā vakarā sociālajos tīklos) draugiem un kolēģiem pavēstītu, cik viss bijis šausmīgi un Latviju gaida kārtējā izgāšanās lielajā finālā. Arī šoreiz nav bijis citādi, taču zināms pamats tam ir. LTV tehnisko brigāžu darba rezultātu grūti komentēt (par to savas pretenzijas izteikuši daudzi, taču, esot uz vietas, par to spriest ir neiespējami), no organizācijas viedokļa viss likās daudzmaz kārtībā, arī ar vakara vadītājiem Ēriku Loku un Nauri Brikmani viss bija kārtībā – viņi bija tieši tik vāji, cik tas bija paredzams jau iepriekš. Pirms Ventspils finālkoncerta viņiem vajadzētu pateikt paldies par darbu un zibenstempos meklēt aizvietotājus.

Ja pirmais pusfināls lielus pārsteigumus neradīja, tad otrais gan. Nu, kurš gan varēja paredzēt, ka finālā tiks iebalsoti āksti no grupas Eirošmits ar, cik izskatījās, Ati Ieviņu priekšgalā?! Balsojums pierāda, ka latviešiem ar humora izjūtu ir pavisam slikti, eirošmitiem drīzāk ar Tomija Lī cienīgu dūri vajadzētu pamācīt, kas ir roks… Beidzot kāds balsojis arī par Marku Rivu – dziesma bija laba, taču tikai žūrija vien to nebūtu izvilkusi. Ralfs Eilands, Valters Pūce un Nelli Bubujanca pie bungām – lūk, ko var izdarīt ar profesionālu attieksmi un atraktīvu priekšnesumu! Lai gan dziesma likās Eirovīzijā absolūti neiederīga, prieks, ka tā nesīs novitātes vēsmas arī Ventspilī. Katrine Lukins: Zviedrijas/Latvijas pilsone, kuras tēvs ir leģendārās grupas Odis pāri Baltijas jūrai emigrējušais Andris Lūkins, kā izskatījās, patika visiem – ar viņu pēc koncerta vēlējās nofotografēties katrs otrais. Jauna, glīta, blonda, sievišķīga, sirsnīga, ar labu balsi – tieši Eirovīzijas vidējam klausītājam sirdī, lai arī dziesma nemaz nebija izcila. Katrīna Bindere – lielākais pārsteigums. Neatkarīgās apskatnieks pirms konkursa viņas dziesmu bija licis pārliecinoši pēdējā vietā (par ko tika labdabīgi paaudzināts no vokālās pedagoģes Lūcijas Boitmanes), taču meitene uz skatuves kāpa ar netveramu pozitīvo auru, necentās sevi pataisīt par sekszvaigzni vai liktenīgo sievieti, un publika viņas dziesmu pieņēma! Turklāt – ventspilniekiem (C-Stones, Roberts Pētersons) šajā konkursā vienmēr klājies labi. Dons? Dons ir Dons.

Pirmajā pusfinālā viss bija vēl vienkāršāk. Aminatai bija ļoti laba dziesma un vēl no Talantu fabrikas laikiem palicis dzīvotspējīgs fanu pulks. Niko lika pasmieties par savā šovā izmantotajiem četriem daftpankiem, taču arī viņa dziesma bija laba, bet fanu pulks – balsot(maksāt)spējīgs. Samanta Tīna ar Eirovīzijas uzvarētājas zviedrietes Lorīnas, oi, atvainojiet, Prāta vētras basģitārista Ingara Viļuma dziesmu savā mūžīgās cietējas tēlā arī nebija slikta. Aarzemnieki iepatikās ar savu pozitīvismu, MyRadiantU – ar kvalitāti, bet Olga vispārējo bezcerības fonu vienkārši uzspridzināja – te aplaudēja gan veci, gan jauni. 52 gados būt tik labā fiziskajā formā – cepuri nost!

Vai aiz borta palika kaut kas vērtīgs? Tamāru Rutkovsku neviens neatcerējās tās pašas dienas vakarā (ja nu vienīgi vizuāli), Ivo Grīsniņš-Grīslis jau vairākus gadus nespēj atgūt eiroveiksmes formulu, savukārt Crazy Dolls nekādi nespēj minētajai formulai iepatikties. Oskars Deigelis prata labi pagrūstīt sievieti, bet ar to klausītājiem acīmredzami nepietika, DJ Dween un Sabīne Berezina (par viņu tas pats sakāms arī otrajā vakarā) bija kļuvuši neizprotami vāji, savukārt Dāvis Matskins (puisis sarkanajos bikšturos un baltajā kreklā)… Cerēsim, ka mēs viņu uz skatuves vairs nekad neredzēsim. Otrajā vakarā svītrojam Sabīni Vidriķi un diemžēl arī glīto Aneti Volmani, sitam uz pleca mūža ieguldījuma balvu par centieniem tikt uz Eirovīziju pelnījušajam Andrim Kivičam (viņš vismaz nedziedāja šķībi…), kā arī izsakām līdzjūtību Ūdrītim (ar tautiskiem ritmiem divus vakarus pēc kārtas vienā upē neiekāpt, un kam bija vajadzīgs pusplikais puisis ar mastu?!), kā arī Mad Show Boys (pārlieks cilvēku raibums uz skatuves, turklāt dziesmai svarīgākais bija teksts, bet tam perfekti jāsaprot angļu valoda). Iespējams, ka svētdienas vakarā bija pamainījies balsotāju sastāvs, kas arī saprotams – vecākā gadagājuma cilvēki un proletariāts gāja gulēt, vairākumā palika balsotkārā jaunatne ar dažādu šovu pieredzi, kas arī varētu būt dažu pārsteigumu izskaidrojums.

Rezumējums: teju katru gadu līdz finālam cīnās divi galvenie favorīti, kuriem negaidīti piebiedrojas kāds tumšais zirdziņš, kas tiek superfinālā. Piemēram, pērn tā bija Marta Ritova, iepriekš pie šī goda tikuši arī grupa Pieneņu vīns, Ivo Grīsniņš-Grīslis utt. Kā būs šoreiz? Dons, Olga Rajecka + zirdziņš. Uz tikšanos Ventspilī!

***

• Pēdējā vēstule – Dons (mūzikas autors Artūrs Šingirejs, teksta autors Ingus Bērziņš)

• Moment And Tomorrow – Katrīna Bindere (mūzikas autori Edgars Beļickis, Kārlis Auziņš, teksta autors Mikus Frišfelds)

• If I Could (Get Away) – grupa Eirošmits (mūzikas autori Miks Žagars un Raitis Aušmuksts, teksta autors Miks Žagars)

• Revelation – Ralfs Eilands & Valters Pūce (mūzikas autori Ralfs Eilands, Valters Pūce, Ansis Grūbe, teksta autors Ralfs Eilands)

• Lights On – Markus Riva (mūzikas autors Gaitis Lazdāns, teksta autors Markus Riva)

• You Are The Reason – Katrine Lukins (mūzikas autori Katrine Lukins, Kārlis Indrišonoks, teksta autors Katrine Lukins)

• Saule riet (Take Away) – Olga un Līgo (mūzikas autors Tomass Kleins, teksta autors Guntars Račs)

• Stay – Samanta Tīna (mūzikas un teksta autors Ingars Viļums)

• Cake To Bake – grupa Aarzemnieki (mūzikas un teksta autors Guntis Veilands)

• Here I Am Again – Niko (mūzikas un teksta autors Vladimirs Koževņikovs (Niko))

• Going All The Way – grupa MyRadiantU (mūzikas un teksta autors Janis Driksna)

• I Can Breathe – Aminata Savadogo (mūzikas un teksta autore Aminata Savadogo)

Avots: nra.lv /Sandris Vanzovičs