• Tweet

Ekonomikas ministra padomnieks, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Rebenoks intervijā Neatkarīgajai analizē iemeslus, kādēļ koalīcijā sacēlusies jezga ap Latvenergo padomes locekļu kandidatūrām; bez aplinkiem vērtē tieslietu ministra Jāņa Bordāna darbību un viņa saistību ar «oligarhiem», norāda uz personām varas ešelonā, kuras ir ieinteresētas OIK saglabāšanā.

– Jūs esat centrālā figūra, kuras dēļ šobrīd – kā saka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro – saļodzījusies valdība. Vai piekrītat?

­- Nē, nevēlētos piekrist pieņēmumam, ka valdība manis dēļ kaut kādā veidā ir sašķobījusies un ka es esmu kļuvis par centrālo figūru. Iespējams, daži spēki manu tēlu ir sākuši izmantot, lai novērstu uzmanību no savām darbībām, kā arī lai panāktu sev un sev pietuvinātajiem cilvēkiem vēlamo rezultātu. Piemēram, valdības loceklis Jānis Bordāns kopš pērnā gada vasaras dara visu iespējamo, lai vājinātu valdību. Tas bija redzams budžeta pieņemšanas laikā. Tai vietā, lai nodarbotos ar saviem tiešajiem tieslietu ministra darba pienākumiem, viņš bāž savu degunu citu ministriju lauciņā un to dara tādēļ, lai novērstu uzmanību no savām neizdarībām. Viņš kā tieslietu ministrs gada laikā nav izdarījis faktiski neko. Viņa retorika ir sabiedrību nemitīgi maldinoša. Viņš visu laiku stāsta, ka apkaro kaut kādus ienaidniekus, kurus viņš pats savā galvā vai virtuāli ir radījis un pasniedz kā sabiedrības ienaidniekus, pret kuriem visiem vajadzētu cīnīties. Pirms vēlēšanām tie bija oligarhi. Nu viņš tos ir apkarojis, un tad pirms dažiem mēnešiem uzradās jauns ienaidnieks – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Tagad Bordāns publiski uzbrūk ekonomikas ministram un arī personīgi man kā ministra padomniekam. No malas var likties – tieslietu ministrs cenšas izdarīt kaut ko labu, taču, iedziļinoties viņa darbībās un uzvedībā, ieraugām, ka viņš ir vienīgais valdības loceklis, kurš pats pārstāv biznesa intereses un lielo oligarhu intereses.

– Kuru oligarhu konkrēti?

– Pētera Ragauša un Rudolfa Meroni. Katram no viņiem ir savas intereses. Bordāna aktīvā pozīcija daudzos jautājumos parāda, ka tieši viņš ir šo oligarhu vēstnieks valdībā. Bordāns ir tas, kurš, izmantojot savu amatu, cenšas realizēt šo oligarhu intereses.

– Ir konkrēti piemēri?

– Jā. Atgriezīsimies pie jūsu pirmā jautājuma par mani. Vasarā premjers Krišjānis Kariņš publiski izteicās, ka uz Latvenergo padomes locekļa vietu jārīko atklāts konkurss un nekā citādāk šo padomi nedrīkst veidot. Ekonomikas ministrija izveidoja nominācijas komisiju valsts sekretāra Ērika Eglīša vadībā un rīkoja publisku konkursu. Izpētot konkursā publiskotās prasības kandidātiem, sapratu, ka atbilstu prasībām un nolēmu kandidēt, uzticoties premjera aicinājumam un ticot, ka tas būs godīgs konkurss, kurā man ir iespēja uzvarēt. Brīdī, kad konkurss tuvojās noslēgumam, un redzot, ka es tikšu atlasīts kā viens no pieciem padomes locekļiem, sākās apmaksāta apmelošanas kampaņa dažos dzeltenos medijos un TV raidījumos. Publiskajā histērijā izkristalizējās arī konkrētie personāži, kuri nav mierā ar šiem konkursa rezultātiem. Dīvainā kārtā viens no viņiem bija arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš pats vadīja konkursa komisiju, kas atzina mani par labu kandidātu. Tad Eglītim pieslēdzās Bordāns. Kā mēs jau publiski zinām, Bordāns savulaik ir strādājis Eglīša pakļautībā Microsoft Latvija.

– Jūsu kolēģis Mārtiņš Krieķis TV Rīga 24 teica precīzāk – «pudeles biedrs».

– Uzsveru – darbinieks. Mēs redzam čomu būšanu. Bordāns metās aizstāvēt Eglīti.

– Kāpēc viņš to darīja?

– Te ticama ir versija par Pēteri Ragaušu kā JKP sponsoru un viņa pārstāvēto ASV gāzes kompāniju, kuras interesēs darbojas Bordāns. Latvenergo gadā patērē aptuveni 40% no visas Latvijā patērētās gāzes. Ragaušs LTV raidījumā 1:1 publiski apstiprināja, ka viņa pārstāvētā kompānija vēlas uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja uzņēmējs par savu naudu Latvijā kaut ko uzbūvētu. Taču Ragaušs atklāja arī iecerētā biznesa patieso seju, sakot, ka, lai būvētu šo termināli, kompānijai nepieciešams noslēgt ar Latvenergo ilgtermiņa līgumu par garantētu gāzes iepirkšanu no viņa pārstāvētās kompānijas.

– Tāpēc Latvenergo Bordānam un viņa «pudeles biedram» tapa tik svarīgs?

– Tieši tā! Ekonomikas ministrija bija iedomājusies konkursa kārtībā izraudzīt profesionālu Latvenergo padomi. Taču atklājās, ka tādiem kā Bordāns, citiem politiskiem spēkiem un viņu sponsoriem ir svarīgi, lai padome būtu kontrolējama, lai vajadzīgais līgums par gāzes pirkšanu tiktu parakstīts. Līgums ir tikai viens punkts. Vēl viņiem vajag, lai gāzes termināļa un pārvada līdz Inčukalnam projektu valsts atzītu par stratēģisko nacionālo interešu objektu. Tad nevajadzēs ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Publiskā telpā parādījās arī apmelojoša informācija, ka Rebenoks ved slepenas sarunas ar Conexus par šā uzņēmuma akciju pirkšanu un pārdošanu. Tas tikai apliecina Bordāna bailes par šo projektu. Viena no versijām: Ragaušs no Conexus prasīs uzbūvēt cauruļvadu no Inčukalna līdz Skultei. No tiem pieciem izvēlētiem Latvenergo padomes locekļiem, kuru uzvārdi jau ir publiski izskanējuši, es biju vienīgais politiski neitrālais kandidāts profesionālis. Pārējie, lai arī cik profesionāli viņi būtu, ir saistīti ar Jauno Vienotību.

– Saistība ar politisko partiju šai koalīcijai nevar būt traucējošs faktors – brīvostu valdēs taču apstiprināja vairākus politiķus, un pat gailis pakaļ nedziedāja.

– Tie ir atšķirīgi gadījumi. Ja Ostu likumā noteikts, ka brīvostu valdēs ministrs virza konkrētus pārstāvjus un tā ir ministra atbildība, tad Latvenergo gadījumā ministrs nevienu nevirza un neviens cits politisks spēks arī neko nevirza. Arī premjers to bija pateicis, ka mums ir jāievēro EDSO principi. Mums vajadzīga caurspīdīga profesionāla pārvaldība. Tāpēc tika rīkots konkurss.

– Tātad, Rebenokam nonākot Latvenergo padomē, līgums par garantētu gāzies iepirkšanu no Ragauša pārstāvētās kompānijas netiks parakstīts?

– Man ļoti grūti iedomāties, ka arī kāds cits tādu līgumu varētu parakstīt.

– Pagaidām izskatās, ka šīs sašķidrinātās gāzes projekts nebūs privātās investīcijas, bet to apmaksās Latvijas iedzīvotāji. Vai briest jauna blēdība OIK 2?

– Tieši tā! Mēs varam prezumēt, ka tā cena gāzei būs daudz augstāka. Jā! Tas būs OIK 2! Tikai ar gāzi. Zīmīgi, ka šo projektu atbalsta bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kurš šobrīd ir premjera biroja vadītājs – Jānis Patmalnieks. Viņš ministrijā bija Eglīša vietnieks. Patmalniekam arī ir svarīgi, lai Eglītis paliktu amatā, jo viņam vajadzīga vieta, kur atgriezties darbā pēc Kariņa valdības.

Cita starpā Eglītis atlūgumu iesniedzis ar 15. maiju. Tas nozīmē, ka viņam un šim politiskam un ekonomiskam grupējumam ir kaut kādi nepadarītie darbi, kuri vēl ir jāpaveic.

– Kas tie varētu būt par darbiņiem, izņemot jau pieminēto līgumu ar Latvenergo?

– Sajūtu, ka Latvenergo jautājums ir galvenais, un tas ir kļuvis arī par šīs valdības galveno jautājumu. Latvenergo padomē ir pieci locekļi. Ja runājam tikai par mani, par vienu balsi, tad jautājums – kādēļ tas ir tik izšķiroši un kādēļ tāda histērija? Ja šis konkurss, ko vadīja Eglītis, būtu bijis negodīgs, tad jau es būtu izkritis arī kādā agrākā posmā. Diskusijas par to, ka man varētu nedot pielaidi valsts noslēpumam, bija pilnīgi apmelojoša informācija. Tā nav patiesība. Es tikai pirms divām nedēļām iesniedzu dokumentus pielaides piešķiršanai, bet jau mēnesi tiek runāts par to, ka man nav pielaides. Ja jau Bordānam un premjeram ir tāda pārliecība par to, ka man nebūs pielaides, tad par ko gan viņi tā satraucas? Nav pielaides – nav darba! Viss! Caurspīdīgā godīgā konkursā ir uzvarēts. Pielaide būs. Par to arī bija tā histērija. Taču tādā politiskā farsā es nevēlos piedalīties un esmu jau atsaucis savu kandidatūru. Notikušais ir kauna traips šai valdībai. Tieši Eglītis kā komisijas vadītājs ar savu darbību ir šo konkursu diskreditējis. Vienīgais tiesiskais risinājums būtu šos konkursa rezultātus anulēt.

– Arī Ēriks Eglītis vairs nav savā amatā.

– Ar viņu arī ir ļoti savdabīga situācija. Katrs otrais ministrs šīs valdības laikā ir mainījis valsts sekretārus. Ekonomikas ministrs arī grib mainīt valsts sekretāru, jo viņš nestrādā un traucē citiem strādāt, viņš nepilda ministra uzdevumus, viņš visu šo gadu sabotē OIK atcelšanas procedūru. Pēdējais piliens bija viņa nevēlēšanās atbildēt uz jautājumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijai un sniegt tai dokumentus. Tomēr, kad šādu valsts sekretāru grib noņemt, sākas histērija par ierēdniecības politisku ietekmēšanu.

– Izanalizējām Ragauša intereses attiecībā uz Bordāna partiju, bet jūs pieminējāt arī Meroni kā sponsoru?

– Meroni ietekme uz Bordānu izpaužas citādāk – jautājumos par ostām un citos jautājumos, kuri mani neskar. Piemēram, Bordāns apgalvo, ka ostu pārņemšanā viņš ir pielicis savu roku, taču viņš nepaskaidro, kā interesēs viņš to ir darījis. Redzu, ka tās ir tikai viņa sponsora Meroni intereses.

– Ko pārstāv Ēriks Eglītis?

– Eglītim ir triju kursu izglītība bakalaura programmā – bakalaurs Turībā. Valsts sekretāra krēslā viņš nokļuva no zema ierēdņa amata, kurā viņš arī nostrādāja ļoti īsu laiku pēc ierašanās no privātā sektora. Arvils Ašerādens viņu valsts sekretāra amatā iecēla bez konkursa. Tagad Eglītis filozofē par to, ka kandidāts, kuru Nemiro grib iecelt Eglīša vietā, ir neizglītots. Bet kandidātam Edmundam Valantim ir maģistra grāds inženieru zinātnēs. Viņš daudzus gadus strādā par valsts sekretāra vietnieku. Eglītis publiski arī par mani izsakās, ka es neesmu kompetents Latvenergo padomei un ostu valdei. Bet man ir augstākā inženiera – kuģu vadītāja izglītība, un arī augstākā juridiskā izglītība, pieredze darbā kapitālsabiedrībās. Bet Eglītis gan ir nekompetents. Viņš nespēj organizēt savu darbu un sabotē svarīgos ministrijas un ministra darba kārtības jautājumus, piemēram, par OIK likvidēšanu. Pašreizējā valsts sekretāru saceltā ažiotāža saistīta tikai ar to, lai pievērstu sev lielāku uzmanību un panāktu algu pielikumu. Visi valsts sekretāri, ieskaitot Eglīti, strādā vairākus darbus kā kapitāla daļu turētāji, locekļi padomēs un valdēs. Tādā veidā viņi audzē sev atalgojumu. Tādēļ viņiem laika pamatdarbam neatliek.

Piemēram, Eglītis bija arī Liepājas brīvostas valdē. Pēdējos mēnešus viņš tur nav rādījies. Viņš izlaiž sēdes, taču algu saņem regulāri. Kāpēc gan tāds cilvēks būtu jāaizstāv?

– Varbūt tādēļ, ka ir vērtīgs cilvēks, jo ir gatavs parakstīt jebkuru papīru?

– Mēs viņam neesam neko piedāvājuši parakstīt. Viņš ieradās pie ministra un pateica: lūk, labākie kandidāti. Tagad arī Valsts prezidentu šajā stāstā ir iesaistījuši. Cita starpā, Egils Levits savā grāmatā Valstsgriba uzskaita trīs Latvijas politikai specifiskās īpašības – melošanu, muldēšanu un shēmošanu. Precīzi to varam attiecināt uz visiem iepriekš minētajiem personāžiem. Grāmatā Levits piebilst: «Politiķu galvenais uzdevums būtu formulēt saturu un izmantot varu kā instrumentu satura īstenošanai.» Citētais precīzi ir tieši tas, ko vēlas darīt ekonomikas ministrs. Viņš formulē politisko uzdevumu – atcelt OIK. Lūdzu, Ērik Eglīti, ej un likvidē OIK. Turpretī Eglītis dara jebko, tikai ne to, ko uzdevis ministrs.

– Kāpēc prezidents raksta vienu, bet runā citu?

– Viņš tiek bezkaunīgi izmantots.

– Acīm redzams ir tas, ka Bordāns no valdības grib izspiest KPV LV, jo koalīcijai balsu pietiek tā kā tā.

– Nepietiek. Formāli koalīcijai paliktu 52 balsis. Reāli koalīcija nevar funkcionēt ar 52 balsīm.

Bet Bordāns ar savu rīcību diskreditē tiesu sistēmu un pazemo Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tiesnešus, ģenerālprokuroru. Bordāna ieplānotais cietums izmaksās 140 miljonus eiro. Igaunijā cietumu būvēs par 70 miljoniem eiro. Kādēļ pie mums divas reizēs dārgāk? Kādēļ viņš bāž savu degunu VDD ēkas celtniecībā, ja neviens viņa viedokli neprasīja? Par ekonomisko tiesu vēl trakāk. Viņš iedomājies, ka vienā viņa veidotajā ekonomiskajā tiesā ekonomiskās krimināllietas un civillietas pirmajā instancē spēs izskatīt 10 tiesneši. Kā tas ir iespējams? Kuri ir šie desmit tiesneši? Tie ir viņam uzticamie tiesneši? Ar savām runām un izteikumiem viņš regulāri tiesnešus pazemo.

Varētu piekrist mana kolēģa Mārtiņa Krieķa viedoklim, ka Bordāns uzvedas kā sektants un āksts. Viņu neviens nopietni neuztver. Viņš ir vienīgais oligarhu Ragauša un Meroni piedēklis valdībā. Savā saimniecībā tieslietās viņš nav guvis pilnīgi nekādus sasniegumus. Viņa darbībās saskatāma acīmredzama viņa sponsoru un viņu biznesa interešu lobēšana – cietuma celtniecība, gāze, Latvenergo, ostu pārņemšana, OIK saglabāšana. Tādēļ viņam svarīgs ir Eglītis, kurš strādā sasaistē ar premjera biroja vadītāju. Liela nauda tiek guldīta melnajā PR.

– Bet Bordāna partija gan ir saliedēta?

– Nē. Manā rīcībā ir informācija, ka ne visi JKP ir apmierināti ar partijas vadības darba stilu. Viņu partija un frakcija nav tik viendabīga. Soldafona stils, kuru piekopj Bordāns, partijā un jo īpaši frakcijā rada neapmierinātību. Tur ir cilvēki, kuri kā sektā neiedziļinās jautājumos un akli seko līdzi vadoņa teiktajam, bet ir arī prātīgi cilvēki, kā jau katrā frakcijā.

– Bordānisti gan savas rindas pietiekami iztīrīja – visi neapmierinātie tika izmesti ārā, pat Rīgas domē neapmierinātie tika izmesti no frakcijas.

– Jebkurā gadījumā jautājums par KPV LV izstumšanu no valdības nav dienas kārtībā. Jebkurš saprātīgs koalīcijas partneris saprot, ka tādā gadījumā koalīcija balstīsies uz šo neadekvāto cilvēku. Patlaban tieši KPV LV šo vājprātu sabalansē. KPV LV ministri strādā ar ļoti labiem rezultātiem. Viņus izslēgt no valdības nav pamata.

– Jums savulaik bija draudzīgas attiecības ar Artusu Kaimiņu. Izskanējis, ka jūs viņam pat rēķinus esat apmaksājis.

– Par tiem rēķiniem – tie ir sīkumi. Mēs patiešām trīs mēnešus ļoti aktīvi komunicējām. Tikšanās nebija tikai divas reizes, kā viņš publiski stāstīja. Mēs darba atmosfērā esam tikušies partijas birojā. Viņam bija interesanti uzklausīt manu viedokli par daudziem politikas jautājumiem. Viņš ar mani konsultējās. Man pret viņu nav nekādu pretenziju. Viņš tagad atrodas mūsu iepriekš pieminēto cilvēku varā. Mūsu attiecību sabojāšanās iemesls lielā mērā bija šo cilvēku ietekme uz viņu. Mēs redzam, ka saistībā ar Kaimiņu izpeld Meroni vārds. Kaimiņam ir saistība ar Meroni vistiešākajā veidā, tai skaitā finansiāla. Tuvība ar JKP ir saistīta ar solījumiem atrisināt pret viņu uzsākto kriminālprocesu. Kā redzam, tuvība jau ir devusi panākumus – kriminālprocess sāk izčākstēt. Šī iemesla dēļ neturu uz viņu ļaunu prātu par viņa komentāriem par mani. Viņam jāglābj sava āda. Lai viņam veicas!

Foto: F64