Ekonomikas ministrs: Nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst kļūt par papildu slogu uzņēmējiem
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm ir jābūt prognozējamām. Plānojot izmaiņas jāņem vērā, kāds ir NĪN mērķis un kā šīs izmaiņas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas nākotnē, mājokļu pieejamību kopumā, investīcijas nekustamā īpašuma tirgū, kā arī Latvijas konkurētspēju, salīdzot ar tuvākajām kaimiņvalstīm.
“Nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst kļūt par papildu slogu uzņēmējiem, īpaši tādēļ, ka vīrusa Covid-19 izraisītā krīze ir mazinājusi uzņēmumu ieņēmumus. Papildu nodokļu sloga uzlikšana komersantiem tiešā veidā mazinās gan darba vietu skaitu, gan darbinieku atalgojumu,” norāda Vitenbergs.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka atkopšanās no Covid-19 vīrusa pandēmijas aizņems aptuveni divus gadus, līdz ar to atkopšanās sekmēšanai šajā laika periodā nav pieļaujamas nodokļu izmaiņas. Atbilstoši prognozēm, NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.*
“Uzņēmējiem, kas pašlaik cīnās ar ievērojamiem zaudējumiem Covid-19 krīzes ietekmē, jaunie NĪN noteikumi radīs papildu zaudējumus. Tādējādi tiks celtas cenas, eksportētāji zaudēs starptautisko konkurētspēju, jo nebūs cenu noteicēji globālajā tirgū, kā rezultātā notiks darbinieku atlaišana, tiks sekmēts bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana, kā rezultātā cietīs mājsaimniecību patēriņš, bremzēsies investīcijas nekustamā īpašuma tirgū un radīsies papildu slogs eksportētājiem,” prognozē ekonomikas ministrs.
Šī brīža aplēses liecina, ka NĪN izmaiņas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm. Jau pašlaik Rīga ievērojami atpaliek no Viļņas un Tallinas jaunu dzīvokļu un biroju ēku būvniecībā, kas samazina arī investīciju ieplūdi valstī un jaunu darba vietu radīšanu. Jau pašlaik Latvijā NĪN ir ievērojami augstāks kā Lietuvā un Igaunijā. Paaugstinot to vēl vairāk, Latvija kļūs arvien nekonkurētspējīgāka, kā rezultātā ārvalstu investori saviem projektiem vēl vairāk izvēlēsies Viļņu un Tallinu.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk