Ekonomists: Dzīvot uz parāda brīdī, kad ekonomika aug, ir vieglprātīgi
Latvijai jau pašlaik būtu jāsāk veidot rezerves, taču izskatās, ka drošības spilvens pašlaik netiek veidots, otrdien intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Lai arī šī gada pirmajos divos ceturkšņos izaugsme pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem bija 2,1%, kas neesot ļoti slikti, tomēr Latvijā ekonomika varētu augt straujāk, uzskata ekonomists, norādot, ka pašlaik ekonomikas izaugsme atgādina tādu kā “šļūkšanu”, par iemesliem minot to, ka ir lēna izaugsme ārējā vidē, līdz ar to ir pagrūti ar ārējiem eksporta tirgiem.
Vienlaikus ekonomists prognozē, ka tuvāko pāris gadu laikā attīstītajās Eiropas valstīs ekonomika, visticamāk, augs. Taču būs liela nenoteiktība ģeopolitisko risku dēļ saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām, vēlāk arī ar Francijā un Vācijā gaidāmajām vēlēšanām. “Tas viss var mazināt vēlmi investēt,” norādīja Kazāks.
“Bet diemžēl otra lieta – daļa no šīs lēnās izaugsmes ir pašu vaina,” saka ekonomists, norādot uz kavēšanos ar Eiropas struktūrfondu līdzekļu ieplūdi, kā rezultāta mājsaimniecības arī ir daudz bažīgākas un ļoti piesardzīgi tērē.
Ekonomists uzsver, ka lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, jāmēģina iespējami ātrāk ekonomikā iepludināt Eiropas struktūrfondu līdzekļus: “Mums ir vajadzīgs kvalitatīvāks darba tirgus, līdz ar to tur ir svarīga izglītības sistēma, svarīgi apskatīties, kas strādā un nestrādā nodokļu sistēmā, mums ir svarīga veselība, ļoti, ļoti svarīga ir arī tiesiskā vide.”
Viņš pieļauj, ka nākotnē Latvija var rēķināties ar 2-3% izaugsmi, kas ir diezgan lēni. Tas savukārt nozīmēs, ka valsts budžetā naudas visam nepietiks. Viņš uzsver, ka jau pašlaik būtu jāsāk veidot rezerves, taču izskatās, ka tas netiek darīts. Viņš pauda, ka nākamā budžeta izveide būšot ļoti grūta, vajadzību esot ļoti daudz.
“Dzīvot uz parāda brīdī, kad ekonomika aug, tomēr ir vieglprātīgi,” saka Kazāks, norādot, ka galvenā problēma ir nevis naudas trūkums, bet tajā, ka tie, kas sauc visskaļāk pēc papildu finansējuma, negrib stāstīt, kur viņi šo naudu tērē.
Foto:WDnet/https://pixabay.com/en/users/WDnet-1546875//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk