• Tweet

Īsi pirms gadu mijas Krievijas oligarhiem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam piederoša firma paziņoja, ka arbitrāžas tiesā prasa no Ukrainas piedzīt zaudējumus miljarda dolāru apmērā. Latvijas pilsonis Avens apgalvo, ka viņam ar prasību nav nekāda sakara. Ukrainas eksperte to apšauba, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Šonedēļ prezidents Edgars Rinkēvičs, Rīgā uzņemot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, varēja lepoties – Latvija pirmā sākusi nacionalizēt Krievijas aktīvus, proti, “Maskavas namu”, lai iegūtos līdzekļus nodotu Ukrainai.

Lepnumu gan aptumšo fakts, ka Latvija aizvien ir arī patvērums sankcionētajam krievu oligarham Pjotram Avenam. Viņš ir līdzīpašnieks Luksemburgas kompānijai “ABH Holdings”, kas pirms divām nedēļām paziņoja, ka sūdz tiesā Ukrainu un prasa no karā ierautās valsts piedzīt miljardu dolāru.

Ukrainas Korupcijas apkarošanas centra juriste Tetiana Ševčuka norāda: “No ukraiņu perspektīvas viņi ir daļa no Krievijas kara mašīnas. Noteikti. Jo krievu oligarhi rietumos mēģina sevi pārdot par centīgiem uzņēmējiem, kam paveicies Krievijā uzbūvēt veiksmīgu biznesu. Bet Krievijas ekonomika tā nestrādā. Viņu ekonomika strādā kā feodāla valsts, kuru Krievijas valdība atļauj konkrētiem cilvēkiem kontrolēt kādu no tautsaimniecības sektoriem.”

“ABH Holdingam” Ukrainā piederēja viena no lielākajām bankām valstī. To sauca tāpat kā Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana kredītiestādi Krievijā – “Alfa Bank”. Kad Eiropa pret viņiem noteica sankcijas, bija bažas, ka no šīs sistēmiski svarīgās bankas sāks aizplūst nauda, un tās krahs sagraus visu finanšu sistēmu. Valstij bija jārīkojas un jāpārņem kontrole bankā. Nacionalizācija noslēdzās pēc teju gadu ilgām diskusijām Ukrainas parlamentā.

Ukrainas Korupcijas apkarošanas centra juriste Tetiana Ševčuka norādīja: “Viņi mēģināja radīt sabiedrības spiedienu, viņi mēģināja rakstīt vēstules no pazīstamiem Krievijas neatkarīgās opozīcijas pārstāvjiem, piedāvāja naudu, rādīja sevi kā lielus labdarus Ukrainā un sakot, ka ziedos labdarībai vēl vairāk, ja viņus atbrīvos no sankcijām. Viņi gribēja, lai Ukraina paziņo, ka mēs neredzam Fridmanu un Avenu kā oligarhus, un ka viņi arī ir tikai režīma upuri.”

Saskaņā ar starptautiskām normām, Ukrainai ir tiesības aizsargāt savu suverenitāti ne tikai militāri, bet arī ar ekonomiskiem mehānismiem. Savukārt Fridmanam un Avenam piederošā Luksemburgas firma mēģinās par nacionalizēto banku piedzīt kompensāciju.

Ukraiņu eksperte skaidro, ka oligarhi ir Krievijas politiskās varas instrumenti. Ukrainā viņi investēja milzu naudu, lai iegūtu kontroli pār veselām nozarēm, bet tagad mēģina Ukrainu finansiāli vājināt.

“”Alfa grupa” aizvien turpina finansēt karu, ne tikai maksājot nodokļus Krievijā, bet žurnālisti apkopojuši daudzus pierādījumus, ka viņi Krievijas armijai snieguši finanšu pakalpojumus, karavīriem izsnieguši apdrošināšanu, viņiem piederošās pārtikas fabrikas piegādāja ēdienu,” saka Ševčuka.

Avens ir gan Eiropas, gan ASV sankcijās, taču izraidīt no Latvijas viņu nevar. Viņš 2016. gadā tika pie Latvijas pilsonības. Kā atklāja KNAB izmeklēšana – ar iespējamu politiķa Edgara Jaunupa un uzņēmēja Gunta Rāvja labvēlību.

Drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Saeima nolēma, ka Latvijas pilsonību varēs atņemt par kara noziegumu atbalstīšanu. Gandrīz pusotru gadu vēlāk arī ASV pret Avenu un viņa uzņēmumiem vērsa sankcijas. Latvijas Satversmes aizsardzības birojs paziņoja, ka sācis pārbaudi par Avena pilsonības statusu.

Pagājušā gada septembrī Ukrainas Drošības dienests paziņoja, ka sācis kriminālprocesu pret Pjotra Avena biznesa partneri Mihailu Fridmanu par pret Ukrainu vērstā kara finansēšanu. Latvijas dienesti cer, ka Ukraina un citas valstis sniegs informāciju par Avena un viņa uzņēmumu darbībām un tas ļaus atņemt pilsonību.

Joprojām gaidām no atsevišķiem sadarbības partneriem informāciju, kas varētu dot būtisku iemeslu pieņemt lēmumu, kas varētu virzīties uz Avena kunga pilsonības jautājuma atrisinājumu . Mēs esam griezušies arī pie Ukrainas partneriem, ņemot vērā pēdējos ierosinātos procesus gan pret “Alfa Bank”, gan Fridmana kungu.

Es ļoti labi saprotu un apzinos to sabiedrības emocionālo vēlmi panākt ātru un taisnīgu – sabiedrības skatījumā – jautājuma risinājumu. Mums jāvadās tīri pēc juridiskajiem apsvērumiem.

Mūsu lēmums noteikti tiks pārsūdzēts, un mums jābūt juridiski pārliecinātiem, ka mēs, ejot uz tiesu, nezaudējam šo tiesu. Ātrs lēmums bez juridiska pamatojuma var beigties nelabvēlīgi mums.

Atbildot uz jautājumu, vai pilsonības atņemšana Avenam, nav jautājums “vai”, bet “kad”, Zviedris atbild: “Drīzāk es teiktu tā – ja būs pietiekams, tad attiecīgi tiks lemts šis jautājums.”

Uz rakstiski uzdotu “Nekā personīga” jautājumu, vai Ukrainai bija morāls un juridisks pamats nacionalizēt banku Ukrainā, Avens neatbildēja. Arī to, vai ir ētiski vērsties pret Ukrainu, viņš nekomentē.

Avena pārstāvis advokāts Jānis Kārkliņš apgalvo, ka jau ir noslēgts “ABH Holdings” akciju pārdošanas darījums, kas jau gadu gaidot Kipras regulatora apstiprinājumu. No visiem amatiem biznesa struktūrās viņš ir atkāpies un lēmuma pieņemšanā par vēršanos arbitrāžas tiesā pret Ukrainu viņš arī nav piedalījies

Zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš sacīja: “Darījums par klientam piederošajām “ABH Holding” akcijām ir noslēgts un jau gandrīz gadu gaida Kipras regulatora apstiprinājumu. Diemžēl Kipras varas iestādes kavējas ar darījuma apstiprināšanu, tāpēc esam vērsušies gan Eiropas Komisijā, gan pie Latvijas valdības pārstāvjiem, lai, izmantojot tiesiskus un diplomātiskus instrumentus, palīdzētu P.Avenam iziet ārā no Krievijas aktīviem. Pagaidām situācija nav mainījusies un klients vēl joprojām ar nepacietību gaida Kipras varas iestāžu lēmumu.”

Ņemot vērā noslēgto pārdošanas darījumu, P. Avens jau 2022. gada pavasarī atkāpās no visiem amatiem, kurus viņš ieņēma dažādās “ABH Holdinga” biznesa struktūrās. Atbilstoši viņš ir arī atstatīts no tālāko lēmumumu pieņemšanas, tostarp arī par vēršanos arbitrāžā pret Ukrainu. P. Avens ir mazākuma akcionārs šajā uzņēmumā, kur kopā ar Krievijas akcionāriem, starp citu, ir arī Itālijas banka. Viņš nepiedalās lēmumu pieņemšanā, tostarp arbitrāžā. Līdz ar to klients nevar komentēt šī lēmuma pieņemšanas iemeslus.

Fridmana un Avena lielākais aktīvs rietumos ir investīciju firma “LetterOne”. Pēc oligarhu daļu iesaldēšanas, pie teikšanas tika mazākuma akcionārs, un tas kompānijai ļāva turpināt darboties. Pērn uzņēmums vadībai izmaksājis bonusus 65 miljonu ASV dolāru apmērā, presē radot spekulācijas par iespējamu sankciju apiešanu. Tagad Fridmans atgriezies Krievijā.

Tas, vai Avena uzturēšanās Latvijā, ir drošības apdraudējums, apspriests gan Saeimas, gan valdības gaiteņos. Amatpersonas apgalvo, ka ir bezspēcīgas, kamēr drošības dienesti nav atraduši pierādījumus tam, ka Avens finansē karu pret Ukrainu.

Vaicāts, – tas ir drošības risks valstij? Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) atbild: “Protams, ka ir. No paša sākuma. Plus ASV lēmums par viņa iekļaušanu sankciju sarakstā un informācija, ka viņš ir vērsies pret Ukrainu, kuras neatkarību mēs atbalstam gan finansiāli, gan militāri, viņu centienus aizsargāt savu valsti.”

“Nekā personīga”: Ziņas par to, ka Avens intensīvi meklē gan juridisko, gan lobiju atbalstu Latvijas iekšienē, kas palīdzētu politiski, iespējams, atcelt sankciju lēmumus, – par to jūsu rīcībā ir ziņas?

Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris: Periodiski šāda veida neformāla informācija, protams, parādās, bet mūsu rīcībā nav informācija, ka, ja arī kas tāds notiek, šie jautājumi gūst kāda veida pozitīvu virzību.

“Nekā personīga” jau ziņoja, ka pagājušā gada sākumā Avens ar zvērināta advokāta Andra Mālendera starpniecību tieslietu un ārlietu ministrijai nosūtīja vēstuli, kurā protestēja pret to, ka Latvija torpedēja viņa mēģinājumu apstrīdēt Eiropas Savienības sankcijas tiesā. Tās viņš uzskatīja par nepamatotām. Viņa aizstāvībai liecības sniedza vairāki Krievijā un Ukrainā pazīstami bijušie politiķi, žurnālisti, disidenti un cilvēktiesību aktīvisti.

Atbalsta vēstules sūtīja arī trīs Latvijas bijušās amatpersonas – kādreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksministrs satiksmē un ārlietās Aivis Ronis, kā arī bijušais premjers, tieslietu un ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Savukārt Ogres mērs Egils Helmanis bija iecerējis pilsētā izrādīt Avenam piederošo pirmskara latviešu mākslinieku porcelāna darbus. Tas izraisīja neizpratni gan sabiedrībā, gan arī Helmaņa partijas biedros. Lai gan viņš noliedza, ka ticies ar Avenu, tie izrādījās meli. Mēra uzņemtajās mākslas darbu fotogrāfijās “Nekā personīga” stikla vitrīnu atspulgā pamanīja cilvēkus, kas izskatās pēc Egila Helmaņa un Pjotra Avena.

Tolaik neatpazīts fotogrāfijās palika trešā cilvēka atspulgs. Pēc rūpīgākas apskates tas ļoti atgādina bijušo “Nacionālās apvienības” ģenerālsekretāru Aigaru Lūsi.

“Nekā personīga”: Mēs te pētot pamanījām vienā atspulgā arī jūs. Vai varat apstiprināt – piedalījāties tajā pasākumā?

Zvērināts advokāts Agris Lūsis: Es neesmu drošs, kas man vispār zvana.

“Nekā personīga”: Guna Gleizde, raidījums “Nekā personīga”. Varam tikties klātienē.

Zvērināts advokāts Agris Lūsis: Daudz, daudz viltus ziņu, daudz nepatiesas informācijas, ka man ir bail runāt ar kādu. Ja nu gadījumā tā neesat jūs, bet uzdodaties par tādu.

“Nekā personīga”: Varam tikties klātienē, varat pārbaudīt dokumentus un būt pilnīgi pārliecināts.

No Saeimas tribīnes Avenu aizstāvējis arī Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins. Viņa partijas biedrs Edvīns Šņore jau divreiz vērsies Iekšlietu ministrijā, prasot lemt par Avena pilsonības atņemšanu.

“Mēs esam runājuši partijas iekšienē, ir izteikta neizpratne, kad Helmaņa kungs tikās. Daudziem partijā likās, ka to nevajadzēja darīt. Tieši tāpēc, ka tā neskaidrība tāda bija, kas – ko tur slēpt – meta ēnu uz visu partiju, daļēji arī tāpēc ir nepieciešams publiski iet un ar iesniegumu vērsties, publiski to lietu virzīt uz priekšu. Kas ir tas, ko Avens var dot? Tā ir nauda droši vien. Tā ir nauda, ko viņš var dot apmaiņā pret kaut kādiem pakalpojumiem. Nav jābūt politiskas zinātnes doktoram, lai to saprastu. Acīmredzot, ka tas tā ir. Tieši tāpēc ir pilnīgi skaidri jāpauž pozīcija, ka mēs – Latvijas valsts – neko negribam, nekādu saistību ne ar šo cilvēku, ne viņa naudu,” norāda Šņore.

Eiropas sankcijās Avens tika iekļauts ar pamatojumu, ka ir viens no Putinam vistuvākajiem oligarhiem. ASV izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās 2016. gadā liecina, ka tieši Avens bija tas, kas no Krievijas puses mēģināja dibināt saites ar jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrāciju. Vēlāk Putins Avenam vairākkārt jautājis, kā veicas ar uzdevumu. No ASV izmeklēšanas dokumentiem nerodas šaubas, ka Putins oligarham uzticējās.

Arī bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers intervijā “Delfi” atceras, ka Avens palīdzēja organizēt 2010. gada vizīti Maskavā un varēja pa taisno piezvanīt Putinam.

Negatīvo publicitāti miljardieris Latvijā mēģina līdzsvarot. Tenku žurnālā parādās raksts, ka Avens nejauši pamanīts Okupācijas muzejā un cītīgi mācās latviešu valodu. Intervijā avīzē viņš stāsta, ka nekā nav saistīts ar Putinu un salīdzina pret viņu vērstās sankcijas ar padomju laika čekas vajāšanām. Biznesa žurnāls plaši stāsta par to, kā Avens pie turības ticis bez valsts resursu izmantošanas vai korupcijas.

Tiesa gan, šajās intervijās Avens nepiemin to, ka 90.gados viņš bija Krievijas ārvalstu tirdzniecības ministrs un personīgi deva atļauju Sanktpēterburgas mēra biroja ierēdnim Vladimiram Putinam īstenot ap 100 miljonu dolāru vērtus darījumus. Tie paredzēja bartera veidā mainīt naftu un citus izejmateriālus pret pārtiku Sanktpēterburgas iedzīvotājiem. Izejmateriāli tika izvesti, bet pārtiku neviens tā arī nesaņēma..

Atbildēs “Nekā personīga” Avena advokāts raksta, ka viņš ir “pret karu”. Tādējādi viņš joprojām publiski nav nosodījis Putinu, Krievijas agresiju, kā to izdarījis, piemēram, cits krievu baņķieris Oļegs Tinkovs. Viņš Putina režīmu nosaucis par fašistisku, atteicies no Krievijas pilsonības, piespiedu kārtā šķīries no biznesa Krievijā. Par to viņu Lielbritānija šogad svītroja no sankciju saraksta.