Eksperte: Ekonomika aug griezdamās
Labās ziņas par jaudīgo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī apstiprinājās. Gada griezumā iekšzemes kopprodukts auga par 5.8% (neizlīdzināti dati), bet ceturkšņa griezumā – par 1.5% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Tā ir straujākā izaugsme kopš 2012. gada! Ekonomikas apjoms ir pavisam tuvu pirms krīzes lielumam, ko sasniegsim gada nogalē. Tas gan ir prasījis veselus 10 gadus no krīzes sākuma.
Līdzīgi kā gada pirmajā pusē arī trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme bija ļoti plaša – auga gandrīz visas nozares. Izņēmums bija lauksaimniecības un finanšu sektori. Pievienotās vērtības kritumu lauksaimniecībā (-3%) noteica lietavu plūdos noslīkušās ražas, savukārt finanšu sektorā (-12%) turpināja samazināties nerezidentu segments. Lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošināja kāpums būvniecībā (+25%), transportā (+10%) un apstrādes rūpniecībā (+8%).
Ekonomikas aktivitātes galvenā dzinēja stafetes kociņu no eksporta pārņēma iekšzemes pieprasījums – mājsaimniecību patēriņš un investīcijas. Silstošais darba tirgus veicināja algu pieaugumu, uzlabojot gan iedzīvotāju rocību, gan arī vēlmi tērēt, no kā ieguva gan tirgotāji, gan atpūtas un izklaides pakalpojumu sniedzēji. Investīciju aktivitātes kāpumu veicināja Eiropas Savienības fondu raitāka ieplūde, kas gan joprojām vēl atpalika no plāna, kā arī lielu tirdzniecības centru būvniecība (IKEA, Akropole). Pēc grūtībām pērn būvnieki šogad izjūt spēju pasūtīju pieaugumu. Augošais iekšzemes pieprasījums radīja labvēlīgu augsni lielākam importa kāpumam, kas ekonomikas izaugsmi nedaudz iegrožoja. Eksporta apjomi auga lēnāk nekā gada pirmajā pusē, bet joprojām iepriecināja, nodrošinot stabilu kāpumu apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta sektorā, kuru vilka autopārvadājumi.
Ekonomikas sentimenta uzlabošanās liecina par pieklājīgas izaugsmes turpināšanos. Eksporta izaugsmi virzīs spēcīgs ārējais pieprasījums. Lai gan eksporta straujākais kāpums šajā biznesa ciklā, visticamāk, ir aiz muguras, tas joprojām būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Tomēr arvien lielāka loma būs investīcijām un patēriņam, kas tikai uzņem apgriezienus. Samazinoties bāzes efektam, ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes temps nedaudz palēnināsies, bet joprojām saglabāsies gana straujš, ap 5%. Gadā kopumā reālā IKP izaugsme gaidāma ap 4.7%.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Lembergs: Šobrīd Latvija apēd pati sevi
Latvijā reālā alga pieaug daudz straujāk kā produktivitāte, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Produktivitātei jeb darba ražīgumam jāaug straujāk nekā reālai darba algai. Tāda valsts...
Lasīt tālākVairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju šogad sagaida finansiālu labklājību
Šajā gadā vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija vismaz mazliet uzlabosies, salīdzinot ar aizvadīto 2024. gadu, noskaidrots Luminor bankas veiktajā...
Lasīt tālāk2025. gadā no katra nodokļos samaksātā eiro vairāk nekā trešdaļa paredzēta sociālajai aizsardzībai
Ar 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Finanšu ministrijas izveidotā infografikā arī šogad skaidrojam, kur nonāk...
Lasīt tālākFM: Aizvien pieaugot budžeta izdevumiem, kopbudžeta pārpalikums novembrī turpina sarukt
Lai arī šā gada vienpadsmit mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā, gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedz...
Lasīt tālākAptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...
Lasīt tālākSavas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks
Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk