Eksperti: Latvijas iedzīvotāju finansiālā aizsardzība pieaug
Latvijas iedzīvotāji pērn ir palielinājuši savu finansiālo aizsardzību situācijām, ja gadās kāds pēkšņs dzīves pavērsiens. To rāda Swedbank izveidotais Baltijas finansiālās aizsardzības deficīta indekss . 2012.gadā finansiālās aizsardzības deficīta indekss ir samazinājies par 8 procentpunktiem, un vidēji veido 4800 latu uz vienu nodarbināto. Proti, 4800 lati ir nauda, kas vidēji ģimenei var pietrūkt, lai segtu saistības un iegūtu brīvu naudas rezervi dzīves pielāgošanai jaunajiem apstākļiem gadījumā, ja ar ģimenes galveno pelnītāju notiek kas neparedzēts.
Kristīne Jakubovska, “Swedbank” preses sekretāre norāda: iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts Latvijā pērn ir samazinājies par 8 procentpunktiem – no 55% 2011.gadā līdz 47% 2012.gadā, kopumā sasniedzot aptuveni 5 miljonus latu. Otrs straujākais finansiālās aizsardzības deficīta kritums vērojams Igaunijā – par 5 procentpunktiem, noslīdot no 46% 2011.gadā līdz 41% 2012.gadā, bet Lietuvā tas pērn gandrīz nav mainījies – 43% 2011.gadā un 42% 2012.gadā.
Līdz ar to, neskatoties uz finansiālās aizsardzības deficīta samazināšanos, Latvijas iedzīvotāji aizvien ir finansiāli visneaizsargātākie no Baltijas valstu iedzīvotājiem.
“Latvijā finanšu aizsardzības indeksa uzlabojumu pamatā ir nodrošinājusi kredītsaistību mazināšanās – kopumā tās gada laikā sarukušas par 13%. Tāpat 2012.gada nogalē, salīdzinot ar 2011.gada nogali, par 6% palielinājušies mājsaimniecību uzkrājumi un par 10% – dzīvības apdrošināšanas segums. Latvijas situācijā, kad iedzīvotāju uzkrājumu līmenis vēl ir salīdzinoši zems, mazināt deficītu var palīdzēt tieši dzīvības apdrošināšana, lai nosegtu saistību un ienākumu aizsardzības daļu. Palielinoties iedzīvotāju uzkrājumiem un samazinoties kopējo saistību līmenim, iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts Latvijā turpinās samazināties,” komentē Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji joprojām ir ļoti norūpējušies par savu finansiālo aizsardzību – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (77%) justos finansiāli neaizsargāti gadījumā, ja ar ģimenes galveno pelnītāju notiktu kas neparedzēts, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja .
Swedbank veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka kopējais noskaņojums par ģimenes finansiālo drošību, ja notiek kas neparedzēts ar galveno pelnītāju, kopš pērnā gada nav būtiski mainījies. Tikai 16% aptaujāto atzīst, ka viņu ģimenes šādā situācijā būtu aizsargātas (pērn tā uzskatīja 15%). Sevi un savu ģimeni kā pilnībā finansiāli neaizsargātu vērtē 40% respondentu (pērn 42%), bet pilnībā finansiāli aizsargāti šobrīd jūtas vien 3% aptaujāto iedzīvotāju (pērn 2%).
Biežāk neaizsargātas kritiskās situācijās jūtas sievietes (79%) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (81%). Vislielākais optimistiski noskaņoto respondentu īpatsvara pieaugums ir iedzīvotājiem ar ikmēneša ienākumiem virs 600 latiem – 34% respondentu norāda, ka viņu ģimenes būtu finansiāli pasargātas, notiekot kam neparedzētam ar ģimenes galveno pelnītāju (pērn šādi uzskatīja 24% grupas pārstāvju). Optimistiskāki ir arī respondenti ar vidēji zemiem ikmēneša ienākumiem (151 līdz 250 latu apmērā), kur pērn finansiāli aizsargāti jutās vien 3% respondentu, bet šogad 11%. Savukārt respondentu ar vidēji augstiem ikmēneša ienākumiem (400 līdz 600 lati) optimisms ir būtiski sarucis – ja pērn droši par savas ģimenes finanšu labklājību jutās 26% aptaujāto šajā grupā, tad šogad tā domā vien 17%.
Pozitīvais noskaņojums par savas ģimenes finanšu aizsardzību būtiski audzis Latgalē un Kurzemē – no 8% iedzīvotāju pērn līdz 20% šogad. Rīgā un Pierīgā dzīvojošie šogad jūtas vienlīdz finansiāli aizsargāti kā pērn (18% šogad pret 17% pērn). Savukārt Vidzemes un Zemgales iedzīvotāju vērtējums kļuvis ievērojami skeptiskāks – tikai 4% vidzemnieku un 14% zemgaliešu jūtas finansiāli aizsargāti, kas ir attiecīgi par 19 un 9 procentpunktiem mazāk kā pērn.
Domājot par savu finanšu drošību, iedzīvotāji vēl joprojām visvairāk paļaujas uz savu tuvinieku atbalstu (45%), turklāt šai paļāvībai ir neliela tendence pieaugt (pērn tie bija 43%). Kā finansiālās aizsardzības garantu nedaudz vairāk nekā piektdaļa (22%) iedzīvotāju min nekustamo īpašumu, 15% – dzīvības apdrošināšanu, bet 14% paļaujas uz valsts nodrošinātajiem pabalstiem.
Ļoti izteikta paļaušanās uz tuvinieku atbalstu ir lauku iedzīvotājiem (58% pretstatā 45% pilsētā dzīvojošo). Visbiežāk uz ģimenes atbalstu paļaujas gados jaunie respondenti (no 18 līdz 29 gadiem) (59%), bet iedzīvotāji vecumā pēc 40 biežāk (29%) kā savu drošības sajūtas garantu min nekustamo īpašumu. Zīmīgi, ka ģimenes ar vienu bērnu kā savu finanšu garantu vairāk nekā citi norāda nekustamo īpašumu (25%), savukārt ģimenes ar diviem bērniem – dzīvības apdrošināšanu (22%).
“Liela daļa iedzīvotāju aizvien norāda, ka finansiāli aizsargātiem viņiem ļauj justies citu ģimenes locekļu ienākumi. Tajā pat laikā, ja ar galveno pelnītāju notiktu kas neparedzēts, ģimenei nebūtu nekāda finanšu aizsarga. Tas nozīmē, ka lielu daļu atbildības par ģimenes finanšu stabilitāti nes viens cilvēks, bet par citiem garantiem finansiālajai aizsardzībai netiek domāts. Būtiski, ka šogad mazliet audzis to respondentu īpatsvars, kuri savas ģimenes finanšu drošību saista ar dzīvības apdrošināšanu. Šī tendence vairāk iezīmējas ģimenēm ar bērniem, kad pārliecība, ka nelaimes gadījumā ģimene kādu laiku būs finansiāli pasargāta, kļūst daudz svarīgāka.,” piebilst Reinis Jansons.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālāk