• Tweet

Partijas un apvienības, kurām socioloģiskās aptaujas prognozē iespējas pārvarēt 5% barjeru (plusi un mīnusi).

Saskaņas centrs

Ilze OSTROVSKA, politoloģe:

Lielākais pluss – spēja konsolidēt nelatviešu vēlētājus.

Ja uzstādījums ir Latvijas ilgtspējīgs attīstības mērķis, kas saistīts ar valsts augšupeju, tad, no šīm pozīcijām vērtējot, lielākais mīnuss ir nespēja atrast kompromisu ar valsts lielāko iedzīvotāju kopumu, latviešiem.

Arnis LAPIŅŠ, sabiedrisko attiecību speciālists:

Vispamatīgākais pluss ir apvienības stabilais elektorāts, skaidri nodefinēta nacionālā ideoloģija.

Maz spilgtu līderu – tikai Ušakovs, daļēji Urbanovičs un varbūt arī Dolgopolovs. Pārējie ir tumšie zirdziņi. Nav pārliecības, ka valdībā SC būs spējīgu cilvēku komanda.

Ilga KREITUSE, vēsturniece, politoloģe:

Nevar pārmest ekonomiskās neveiksmes, jo nav bijuši pie varas. Uzrunā to sabiedrības slāni, kuriem klājas visgrūtāk.

Nav līdz galam definēts valodas jautājums. Atsevišķi biedri izsakās pretēji apvienības oficiālajām nostādnēm. Nespēj skaidri formulēt, ko nozīmē moratorijs Latvijas vēsturē.

Ojārs SKUDRA, politologs:

Lielākais pluss ir dominējošs statuss krievvalodīgo vēlētāju vidū un skaidri definēta sociāli kreisa ekonomiskā politika.

Neprasme uzrunāt latviešu elektorātu.

Zatlera Reformu partija

Filips RAJEVSKIS:

Pluss ir Zatlera popularitāte, kas radās pēc viņa slavenā rīkojuma Nr. 2, tā vēl arvien notur ZRP partiju topa augšējās pozīcijās.

Izņemot eksprezidenta popularitāti, partijai nav nekā cita. Reitingus nodeldēja pieredzējušu, pazīstamu cilvēku trūkums. Saeimas kandidātu saraksts ir ļoti vājš.

Ilze OSTROVSKA:

ZRP ir kā pirmā pankūka. Dažreiz tā var sanākt, citreiz pilnībā izjukt. Mīkla ir iemaisīta, redzēsim, kas izveidosies.

Kritika, kas biezā straumē gāzās pār ZRP, dezorientēja vēlētājus. Tāpēc viņi izvēlējās konstantu, mūžīgo vērtību – nacionālismu.

Arnis LAPIŅŠ:

No plusiem varu nosaukt tikai vienu: Zatleram ir ģeniāla PR akcija – rīkojums Nr. 2. Kādu laiku tas vēl darbosies.

Viss pārējais ir tikai mīnusi: neprofesionāla komanda, kura nekādi neatbilst priekšstatiem par pieredzējušiem, gudriem, idejām bagātiem cilvēkiem. Vēlētājs grib kaut ko jaunu, bet tas nenozīmē, ka viņš grib nejēgas.

Ilga KREITUSE:

Latvietis mīl cietējus. Neievēlot par prezidentu atkārtoti, Zatlers ļaužu acīs kļuva par mocekli.

Lielākais mīnuss: milzīga neprofesionalitāte un melīgums. Partija, kura apgalvo, ka ir visgodīgākā, realizē negodīgu PR pati savās rindās. To pamanīju ZRP avīzē. Tur skaidri redzams, kā daži deputātu kandidāti Rīgas vēlēšanu apgabalā cenšas pakāpties pāri citu biedru galvām. Nožēlojami.

Ojārs SKUDRA:

Relatīvi vienkāršs pluss ir sauklis par jauno sākumu, kas ir argumentēts Latvijas uzņēmējiem.

Partijas un komandas zemā kvalitāte. Izmantošu metaforu: ja Vienotībai sarakstā ir zinātņu doktori un profesori, tad ZRP ir tikai maģistranti un bakalauri.

Vienotība

Filips RAJEVSKIS:

Ir pazīstami politiķi. Tipiska varas partija, kura prot izmantot konjunktūru, lai noturētos pozīcijā, kaut gan nav īsti saprotams, kādu ideoloģiju pārstāv. Beidzot Vienotība ir saliedējusies. To veicinājis Zatlers, izveidojot konkurējošu partiju. Savus popularitātes reitingus pieaudzējusi, pateicoties pietiekami veiksmīgajai priekšvēlēšanu kampaņai. Uz vēlāku laiku atlikta lemšana par tautā nepopulāriem lēmumiem.

Ilze OSTROVSKA:

Latvietim vienmēr bijis bail no skandāliem. Arī elektorātam piemīt etnosam raksturīgās īpašības, proti, sabalansētība un nosvērtība. Tieši šīs Vienotības īpašības piesaista cilvēku simpātijas (tāpat kā ZZS).

Vienotības trūkums. Ne velti Freids ir teicis, ka cilvēki mīl rakstīt esejas un zinātniskus darbus par tiem jautājumiem, kas viņiem ir vissāpīgākie un grūtāk īstenojamie. Respektīvi, sliņķis vienmēr runās par darba tikumu un disciplīnu. Tāpēc arī Vienotība uzsver vienotības jēdzienu savā nosaukumā. Uz vienu kvadrātmetru ir pārāk daudz cilvēku ar savām ambīcijām.

Arnis LAPIŅŠ:

Lielākais pluss ir Zatlera lielākais mīnuss. Proti, ZRP izrādījās šausmīgi vāja, jo nespēja paņemt brangāko daļu no Vienotības elektorāta. Vēl arvien veiksmīgi tiek izmantots Dombrovska tēls – cilvēks, kurš izglāba valsti no ekonomiskās krīzes. Pamatoti vai nepamatoti, bet šāda leģenda pastāv un spēj piesaistīt vēlētājus. Vēl viens pluss – samērā profesionāli tiek izmantoti varas resursi.

Kā jebkurai varas partijai daudz tādu darbu, kuru dēļ par viņiem nebalsos. Visi tie, kam nogrieztas algas, ļoti labi saprot, kurš to izdarījis.

Ilga KREITUSE:

Izdevās saliedēties un izveidot vienotu partiju. Pārbaudīti politiķi.

Neveiksmes ekonomikā. Šobrīd lielākais spēriens ir AirBaltic un Dombrovska neizlēmība šajā jautājumā, kā arī nespēja iebilst starptautiskajiem aizdevējiem, aizstāvot Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ojārs SKUDRA:

Lielākais pluss ir tie vēlētāji, kuriem pastiprinājušās šaubas par Zatlera partijas nopietnību. Tādēļ viņi var nosvērties par labu Vienotībai, jo ZRP svārstīgā elektorāta daļa ir nesalīdzināmi lielāka.

Pirmo problēmu uzrāda SKDS aptauja: tikai 44% ir to, kuri apgalvo, ka balsos par Vienotību (par ZRP – 46%). Pēc kopējā rādītāja – tikai ceturtā vieta. Otrs mīnuss: kampaņa uzrunā relatīvi šauru vēlētāju daļu, kura izjūt ekonomisko stabilizāciju. Tā nespēs nodrošināt lielu balsu skaitu.

VL!–TB/LNNK

Filips RAJEVSKIS:

Fundamentālās nostājas var piesaistīt t.s. pēdējā brīža vēlētāju, neizlēmīgo elektorāta daļu. Politiskie spēki ar skaidri definētu ideoloģiju vienmēr ir labāk atpazīstami.

Asiņu atjaunināšana un tikšana vaļā no tēvzemiešiem līdz šim bija nākusi par labu. Savukārt tagad reitingi mazliet paguruši… Vēl viens mīnuss: strikti nodefinētā ideoloģija neļauj iet uz kompromisiem.

Ilze OSTROVSKA:

Pluss ir tas, ka viņi eksistē situācijā, kad cilvēki ir apjukuši, jo tiem pazudusi politiskās identitātes bāze, kas balstīta liberālajās idejās. Apvienība ir kā sarkana laterna bezizejas situācijā, kad grūti orientēties. Latvijas apstākļos nacionālisms vienmēr ir ejoša prece.

Lielākais mīnuss ir šo politiķu jaunība, kura, tiesa gan, ir pārejoša parādība. Problēma tā, ka vēlēšanas jau ir rīt. Vislatvieši nepaspēs nobriest. Briedumam ir vajadzīga laba izglītība, pieredze politikā.

Arnis LAPIŅŠ:

Nacionālā apvienība (sevišķi vislatviešu spārns) saistās ar jaunību un enerģiskumu. Tie nav vecie, nogurušie buki.

Saista ar radikālismu, tiesa, ne tik izteiktu kā senāk. Šos stereotipus varēs apgāzt tikai tad, kad paši būs saskārušies ar reālpolitiku. Taču varbūt tieši tad vislatvieši pazaudēs savu tradicionālo vēlētāju.

Ilga KREITUSE:

Vēl arvien nacionālais jautājums lielai daļai Latvijas vēlētāju ir aktuāls.

Mīnusi: vāji līderi, kuriem nav ekonomiskās izpratnes, bet ir pseidopolitiskas idejas demogrāfisko jautājumu risināšanā.

Ojārs SKUDRA:

Ļoti uzticīgs vēlētājs, jo savu balsi sola atdot 62% stabilā elektorāta. Nacionālā apvienība Saeimā būs pārstāvēta noteikti. Saturīgāka kļuvusi arī ekonomikas programma.

Negatīvais: pārlieku nikna konfrontācija ar SC un daži akcenti saistībā ar valodas politiku.

Zaļo un zemnieku savienība

Filips RAJEVSKIS:

Arī ZZS ir varas partija, kas nostiprinājusies gan Saeimā, gan arī Latvijas pašvaldībās. Premjera kandidāts jau vien ir ko vērts! Daudzu vēlētāju prātos Lembergs ir ļoti populārs un ļoti izdevīgs tāpēc, ka piesaista neizlēmīgos – tāpat kā visa atpazīstamā ZZS komanda.

Iespējams, šī bija tā svarīgā reize, kad Aivaram Lembergam tomēr vajadzēja izšķirties par kandidēšanu vēlēšanās, taču grūti teikt, vai tas ir būtisks mīnuss. Arī pirms gada ZZS reitings bija (9,5%) aptuveni kā tagad (8,4%). Viens no lielākajiem mīnusiem ir ZZS amorfums, jo nemitīgi tiek uzsvērts, ka zemnieki ir gatavi strādāt koalīcijā ar jebko. Tas var biedēt vēlētājus.

Ilze OSTROVSKA:

ZZS pluss ir sabalansētā un nosvērtā forma, kādā tā spēj sevi turēt, neskatoties uz ļoti komplicēto politisko situāciju. Viņiem bija jābalso gan ar vieniem, gan ar citiem un vienlaikus jānoturas koalīcijā.

Ja reitingi rūk, tas nozīmē, ka kaut kas nav izdarīts pareizi, atbilstoši elektorāta ekspektācijām. Mīnuss varētu būt tas, ka vēlēšanās nestartē Aivars Lembergs, jo viņa popularitātes rādītāji, neskatoties uz ZRP pasludināto cīņu pret oligarhiem, nav zemi. Šķiet, problēma ir tā, ka beidzot šis cilvēks sāk pagurt.

Arnis LAPIŅŠ:

Kaučukveidīgā pozīcija (nereti bijis arī mīnuss). Zaļzemniekiem ir politiskā darba pieredze. Lembergu var vērtēt dažādi, taču atšķirībā no citu partiju līderiem viņš tiek uzskatīts par spēcīgu personību (neraugoties uz daudzajiem ienaidniekiem). Arī latvietim tuvā zemniecības ideja. Tā ir vienīgā partija, kura asociējas ar cerību, ka aizstāvēs pensionārus (kas ir milzīga elektorāta daļa).

Mīnuss: Lembergs nav vēlēšanu sarakstā, bet arvien turpina sēdēt Ventspilī.

Ilga KREITUSE:

Lielākais pluss nosaucams vienā vārdā: Aivars Lembergs. Viņu var pelt, bet nenoliedzami Lembergs ir un paliek liela personība Latvijas politikā. Par viņu varētu bilst to pašu, ko savulaik Šolohovs teica par Staļina personības kultu. Proti: «Культ был, но была и личность» (personības kults bija, bet bija arī personība). Tas ir ZZS trumpis.

Pirms vēlēšanām parādījās ziņa, ka ir nesaskaņas starp Zaļo partiju, kas bija izvirzījusi savu premjera kandidātu, un pārējām savienības partijām. Konkurentiem nav nekā patīkamāka kā atrast otra vājos punktus.

Ojārs SKUDRA:

Lielākais pluss ir premjera kandidāts Lembergs, jo bez viņa ZZS būtu problēmas ar 5% barjeras pārvarēšanu. Otrs pluss ir lauku vēlētāji, kārtīgi zemes saimnieki. Trešais pluss: izteiktā argumentācija par latviešu zemnieku aizstāvēšanu Briselē vai sarunās ar starptautiskajiem kreditoriem.

Izšķirīga būs šī diena. Tā rādīs, vai ZZS spēj piesaistīt svārstīgo elektorātu, jo stabilā vēlētāju daļa tai ir viszemākā, salīdzinot ar pārējām partijām, kas cer iekļūt Saeimā (SKDS dati). Jebkura nopietna kļūda finišā maksās ļoti dārgi.

Partijas, kuru popularitātes reitingi nesola iekļūšanu 11. Saeimā:

ŠRP/LPP/LC, PCTVL, Par prezidentālu republiku, Pēdējā partija, Tautas kontrole, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Filips RAJEVSKIS:

– Tipiskas otrā vai trešā ešelona partijas. Tām nav ne resursu, ne pieredzes, lai tiktu Saeimā. Šīs partijas spēj mobilizēties tikai pirms vēlēšanām un nav spējīgas sistemātiski strādāt ārpus parlamenta. Savukārt PCTVL problēma ir tā, ka viņi nav atjauninājušies. Tur ir tie paši plineri, kuri vienreiz jau zaudējuši vēlēšanās.

Ilze OSTROVSKA:

– Nebrīnītos, ja Šlesers tomēr dabūtu savus 5,5%, jo, kā zināms, svarīgi nav tas, kā balso, bet gan tas, kā skaita balsis… Lai Saeimas barjeru pārvarētu PCTVL, bija vajadzīga liela naudas piešprice, jaunas sejas, kurās neatspoguļotos 20 gadus opozīcijā esošs nogurums. Domāju, viņi paliks ārpusē. Savukārt visi pārējie dalās divu veidu partijās: vienas ir uzradītas, lai atņemtu balsis lielajiem spēlētājiem; otras balstās uz līderu ambīcijām. Jebkurā gadījumā naudas devēji cer, ka šīs partijas pakoriģēs balsu attiecības parlamentā.

Arnis LAPIŅŠ:

– Diez vai Šlesera partija tiks Saeimā. PCTVL šī iespēja ir vēl mazāka, tāpat kā visiem pārējiem, kas atrodas šajā grupā. Nesaprotu arī Pēdējo partiju – tas, ko viņi dara, tagad nav pat vairs smieklīgi.

Ilga KREITUSE:

No visas kompānijas izceļas Šlesera partija – ar savu kvalitatīvo kandidātu sarakstu. Tur ir ļoti pieredzējuši politiķi. Lielākā nelaime ir partijas līderis. PCTVL mīnuss ir tas, ka nav reālu līderu. Tatjana Ždanoka vairs nav partijas rupors, jo sēž Briselē. Par pārējiem – tie ir salīdzināmi ar pamežu politikā, ko vēlētājs nemitīgi tīra ārā.

Ojārs SKUDRA:

– Partijas, kuras neiegūst vismaz 2% balsu, ir uzskatāmas par marginālām. Tās ir vai nu viena līdera partijas, vai arī ir viena punkta, viena jautājuma partijas. Piemēram, Par prezidentālu republiku, kur uzstādījums jau ietverts nosaukumā. Šāda veida partijām nevar būt panākumu.

Avots: nra.lv

---