Eksperts: Jaunās kasu sistēmas – haoss valstī vai iespēja attīstīties?
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst Valsts ieņēmuma dienesta (VID) stingri definētām tehniskām prasībām. Šāda sistēma atšķirībā no iepriekšējiem risinājumiem ļauj detalizēti un nekļūdīgi reģistrēt visas ar saimniecisko darbību saistītās aktivitātes. Tas ir būtiski godprātīgam komersantam un nostiprina kopējo godīgas konkurences principu uzturēšanu dažādās tautsaimniecības jomās valstī.
Protams, reālā situācija liecina, ka daudzi komersanti dažādu iemeslu dēļ šīs jaunās kases sistēmas arvien nav ieviesuši, un ar grozījumiem normatīvos komersantiem, kas iekļauti tā dēvētajā VID “baltajā sarakstā”, atļauts šīs jaunās sistēmas ieviest ne vēlāk kā ar 2019. gada 1. janvāri. Valsts no savas puses ir definējusi skaidras prasības, grozot noteikumus ir bijusi pretimnākoša godprātīgas saimnieciskās darbības īstenotājiem, un, ja šīs jaunās sistēmas arvien nav ieviestas – tagad ir īstais laiks! Godprātīgam komersantam tā ir iespēja padarīt efektīvāku grāmatvedību, parūpēties par datu drošību un būt līdzatbildīgam godīgas konkurences veicināšanā valstī.
Ir skaidrs, ka kases sistēmu nomaiņa prasa laiku. Ja runājam par vidēji lielu Latvijas uzņēmumu, kur nomaināmas varētu būt vismaz 50 – 100 kases, jārēķinās, ka kopējais sistēmu nomaiņas process aizņems vismaz pusgadu. Jāteic, ka jaunā risinājuma ieviešana, nav tikai godprātīga sekošana normatīvajiem aktiem, tā ir arī domāšana ilgtermiņā. Jebkuras pārmaiņas sevī ietver nezināmo par nākotni, un tomēr katras pārmaiņas sevī ietver iespēju uzlabot procesus. Lielākā daļa uzņēmēji ar kuriem runājām, vēlas izmantot radušos situāciju, lai uzlabotu darba efektivitāti gan mazumtirdzniecības vietā, gan atbalsta pusē – ofisā. Tā ir iešana līdzi laikam un darba atvieglošana pašam sev. Kā jau ar visu jauno – ir saprotamas komersantu bažas, ka jaunās sistēmas varētu uzlikt papildu atbildību vai papildu darba slogu, taču realitātē ir citādāk – tās pat atvieglo darbu. Pēc sistēmu ieviešanas nav nepieciešami papildu darbinieki, ne arī kādam darbiniekam tas varētu radīt papildu pienākumu slogu, bet starp būtiskiem ieguvumiem būs augstāka datu drošība un daudz pārskatāmāka saimnieciskā darbība.
Ir dažādas tautsaimniecības nozares, kurām jārēķinās ar izņēmumiem kases aparātu risinājumos, piemēram, degvielas uzpildes stacijas vai taksometri. Tāpēc ir būtiski izprast, kāds tieši kases sistēmas risinājums konkrētam komersantam ir nepieciešams. Latvijā pašlaik ir apmēram trīs lielākie normatīviem atbilstošu kases sistēmu risinājumu izstrādātāji, kuri tad arī būs kompetenti tautsaimniecības veicēju konsultēt īstā risinājuma piemeklēšanā. Arī SIA “Datakom” jau ir izstrādājis normatīviem atbilstošu kases sistēmas risinājumu, ko ir akreditējis VID. Risinājumu izstrādājām ciešā sadarbībā ar VID, izprotot iestādes vēlmes un mērķus. Tas rezultējies zināšanās un padziļinātā pieredzē kases sistēmu nomaiņā un līdz ar to – arī izpratnē par to, cik laikietilpīga un sarežģīta tā ir. Mums bija svarīgi radīt risinājumu, kas būtu elastīgs attiecībā uz integrētajām sistēmām un tajā pašā laikā ātrs, stabils un atbilstošs VID prasībām.
Jaunie kases sistēmu risinājumi ir liels palīgs ikdienā, jo daudz precīzāk uzskaita un apkopo datus par saimniecisko darbību, turklāt, tos ieviešot, komersants var būt drošs par datu aizsardzību, tāpēc aicinātu ikvienu komersantu izvērtēt gan individuālos, gan kopējos savas tautsaimniecības nozares ieguvumus pēc jaunās sistēmas nomaiņas. Esmu drošs, ka šo sistēmas nomaiņas soli spert kļūs daudz vieglāk. Un, protams, svarīgi apzināties, ka pēc 2019. gada 1. janvāra tiesiskajām normām neatbilstošu kases risinājumu lietošana var rezultēties saimnieciskās darbības apturēšanā vai licences atņemšanā.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālākUzņēmumu finanšu direktori sagaida ekonomikas atgūšanos un attīstību
2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina...
Lasīt tālāk