EM: Jārod ilgtermiņa risinājumi elektrības cenu kāpuma novēršanai un atbalstam mājokļa iegādei
Uzsākot darbu pie valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu projekta 2018.-2020. gadam, Ekonomikas ministrijas prioritātes ir nepalielināt elektroenerģijas cenas patērētājiem, turpināt mājokļu galvojumu atbalsta programmu un stiprināt Konkurences padomes un Ekonomikas ministrijas enerģētikas un tautsaimniecības attīstības sektoru kapacitāti.
Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, nodrošinot, ka arī turpmākajos gados nepieaug OIK apmērs virs 26,79 euro/MWh, kā to paredz arī Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbību.
Lai to nodrošinātu, nepieciešamas papildu dotācijas no valsts budžeta 2019. gadā 45,92 milj. euro un 2020. gadā – 100,93 milj. euro apmērā. Ja šāds risinājums netiks rasts, OIK elektroenerģijas gala patērētājiem 2019. gadā pieaugtu līdz 34,06 euro MWh un 2020. gadā – līdz 40,25 euro MWh, kas nozīmē, ka palielināsies OIK maksājums visiem elektroenerģijas gala lietotājiem, kā arī tiks atņemts būtisks atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.
Atgādinām, ka aizsargātie lietotāji ir trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas), daudzbērnu ģimenes vai ģimenes (personas), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu, kuras lieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām).
Lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties – vidēji gadā tie ir vien 2,5 milj. euro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai, bet arī izdevumiem par Uzturēšanas atļauju reģistra uzturēšanu un par bezprocenta obligāciju uzskaiti un norēķinu nodrošināšanu. Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to, esam aprēķinājuši, ka programmas turpināšanai 2018. gadā nepieciešami 4,6 milj. euro, 2019. gadā – 5,26 milj. euro un 2020. gadā – 5,99 milj. euro. Ar šo finansējumu izdotos nodrošināt, ka 2018. gadā atbalstu mājokļa iegādei saņems 4 060 ģimenes ar bērniem, 2019. gadā – 4 460 ģimenes un 2020. gadā – 4 900 ģimenes.
Vienlaikus diskusijās par valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu projektu turpmākajiem trīs gadiem, Ekonomikas ministrijas vēl viena prioritāte ir stiprināt kapacitāti Konkurences padomē un Ekonomikas ministrijas enerģētikas un tautsaimniecības attīstības sektoros.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk