ES vienojas sodīt Portugāli un Spāniju; ticamība, ka sods varētu būt bargs – maza
Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri otrdien vienojušies, ka Portugāle un Spānija ir pārkāpušas pieļaujamo budžeta deficīta apmēru, un piekrituši oficiālu sankciju procedūras uzsākšanai pret šīm valstīm.
Eiropas Komisija (EK) ceturtdien oficiāli paziņoja, ka Spānija un Portugāle ir pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) budžeta disciplīnas noteikumus, par ko abas valstis varētu tikt sodītas.
“Komisija apstiprina, ka Spānija un Portugāle līdz ieteiktajam termiņam nekoriģēs savu pārmērīgo deficītu,” teikts EK izplatītajā paziņojumā.
Dalībvalstu finanšu ministri vakardienas sanāksmē atzinuši, ka Portugāle un Spānija ir pārkāpušas vienošanos par maksimālo budžeta deficīta apmēru, un piekrituši oficiālu sankciju procedūras uzsākšanai pret šīm valstīm.
Maksimālā sodanauda gan var sasniegt 0,2% no attiecīgās valsts iekšzemes kopprodukta, taču no vairākiem politiķiem un arī analītiķiem izskanējušas prognozes, ka ņemot vērā politiski sarežģīto situāciju, ko ir izraisījis Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienību, vairākas Eiropas Savienība dalībvalstis varētu nevēlēties bargāko sankciju piemērošanu abām valstīm.
Starptautiskās ziņu aģentūras raksta, ka soda sankcijas var būt visai iespaidīgas – līdz 0,2% no iekšzemes kopprodukta. Spānijas gadījumā tas nozīmētu aptuveni 2,16 miljardu eiro, bet Portugāles gadījumā – 359 miljonus eiro lielu naudassodu. Tajā pašā laikā iespējamība, ka Spānija un Portugāle tiks bargi sodītas, ir ļoti maza. ES finanšu ministri jau paziņojuši, ka EK savas pilnvaras jāizmanto gudri, lai tas nekaitētu ekonomiskajai augšupejai, kas samazina ticību bargiem sodiem.
Arī Portugāles premjers Antonio Kosta jau ir aicinājis Briseli nepārsteigties ar bargiem lēmumiem, uzsverot to, ka sankciju ieviešana varētu pastiprināt negatīvu noskaņojumu pret Eiropas Savienību Portugālē, piebilstot, ka Lielbritānijas referenduma rezultāti un augošais skepticisms pret Eiropu ir nopietns iemesls EK atturēties no bargāko sankciju piemērošanas.
Foto:pohjakroon/https://pixabay.com/en/users/pohjakroon-165862//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk