Etingers vēlas samazināt finansiālās palīdzības sniegšanu Turcijai
Kā informē Eiropas Savienības (ES) budžeta un cilvēkresursu komisārs Ginters Etingers, ņemot vērā Turcijā valdošo politisko situāciju, būtu jāsamazina finansiālās palīdzības sniegšana.
Palīdzībai atvēlēto 4,3 miljardu eiro mērķis ir tuvināt Turciju Eiropai, ietverot arī tiesnešu un prokuroru apmācību un to paredzēts turpināt līdz 2020.gadam.
Neatkarīgi no palīdzības sniegšanas, Turcija nav spējusi uzlabot politisko situāciju un radīt valstī pamiera stāvokli, gluži pretēji, valstī no amatiem atstādināti tūkstošiem tiesnešu un prokuroru, pēc apvērsuma mēģinājuma Turcijā tika ieviests ārkārtas stāvoklis un aizturēti aptuveni 50 000 cilvēku un atlaisti vairāk nekā 100 000, radot bažas, ka puča mēģinājums tiek izmantots par ieganstu visu prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana pretinieku vajāšanai
Etingers pauda neziņu pat to, kā šādus projektu turpmāk būs iespējams finansēt.
Tas ir tāpat kā bērt naudu maisā ar cauru dibenu, šķiet, ES šobrīd vienkārši piebaro Turciju, kurai nav ne sāta sajūtas, ne sajūta, ka nevar tikai ņemt.
„Eiropa nekad nevarēs sagremot Turcijas iestāšanos kaut vai tikai tīri ekonomisku iemeslu dēļ. Kā tam vajadzētu izskatīties? Ir laiks pateikt Turcijai, ka tā pat nevar cerēt uz iestāšanos ES,” skarbi noteicis Austrijas kanclers Kristiāns Kerns.
Kanclers arī uzskata, ka Turcija ir pārkāpusi visas iespējamās robežas cilvēktiesību jomā un izsakās vēl stingrāk kā Etingers, uzskatot, ka ES ne tikai jāsamazina finansējuma sniegšana, bet jāpārtrauc sarunas ar Turciju par iestāšanos savienībā.
Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk