Februārī patēriņa cenas pieauga par 2,9 %
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,9 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada februārī bija par 7,0 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,7 %, bet pakalpojumiem – par 10,2 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+13,5 %) un kartupeļiem (+23,9 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,5 %), gaļas izstrādājumiem (+4,9 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-8,3 %), kafija (-6,8 %) olas (-7,5 %), piens (-5,4 %), piena produkti (-2,7 %), sviests (-7,2 %), cukurs (-10,0 %), biezpiens (-4,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 8,4 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 7,3 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 10,2 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 6,2 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa īres maksa, kanalizācijas pakalpojumi.
Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumi, ziedi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 4,2 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,4 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, dīzeļdegvielai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,1 %
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,1 %, savukārt pakalpojumiem vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam atpūtas un kultūras grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidēja cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+7,5 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,1 %), kartupeļiem (+4,3 %), gaļas izstrādājumiem (+2,1 %). Savukārt lētāka bija šokolāde (-5,5 %), sviests (-7,4 %), siers un biezpiens (-2,1 %), svaigi augļi (-2,0 %), piena produkti (-1,9 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,9 %), olas (-2,3 %), jogurts (-2,2 %), un cūkgaļa (-1,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,4 %, tai skaitā dārgāks kļuva alus un vīns. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 0,6 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,4 %. Cenas galvenokārt akciju ietekmē samazinājās materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,3 %). Lētāka bija mājokļa īres maksa (-0,9 %).
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,3 %. Vidējais cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, kā arī lietotām automašīnām.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 %, ko, sezonālu faktoru ietekmē, galvenokārt noteica cenu pieaugums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 5,4 %. Sadārdzinājās grāmatas un ziedi.
Vidējā cenu līmeņa kritumu dažādu preču un pakalpojumu grupā (-1,1 %) galvenokārt noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija apģērbiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās apaviem.
Vēl par tēmu:
Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākPamatojoties uz SPKC sniegto informāciju, PVD daļēji aptur PKS “Straupe” darbību
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk