Finanšu ministre prognozē nākamgad strauju ekonomikas izaugsmi
Lai gan politiskā nestabilitāte pasaulē pēdējā laikā nav mazinājusies un ārējie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti, pašlaik ir ļoti labi priekšnosacījumi, lai ekonomikas attīstība 2017. gadā kļūtu daudz spēcīgāka, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kopumā 2016. gada norises Latvijā un pasaules ekonomikā ļauj sagaidīt būtiski straujāku ekonomikas izaugsmi jau šā gada beigās un visā 2017. gadā. Pēdējos mēnešos būtiski straujāka ir kļuvusi ES fondu līdzekļu ieguldīšana un palielinājušies arī citi valsts izdevumi, veicinot kopējo ekonomikas izaugsmi. Papildus stimuls ekonomikas izaugsmei būs 2017. gada valsts budžetā paredzētais izdevumu pieaugums aptuveni par 7 %, lielāko līdzekļu pieaugumu novirzot tādām jomām kā aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, veselības aprūpe un izglītība, uzsver ministre.
“Neskatoties uz dažādām politiskajām un ekonomiskajām problēmām, turpina uzlaboties uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ES valstīs, kas dod labas perspektīvas Latvijas apstrādes rūpniecībai un eksportam, kura potenciālu jau ir apliecinājuši 2016. gadā sasniegtie rezultāti,” norāda Reizniece – Ozola.
Tāpat pozitīva ietekme var būt zemajam eiro kursam, veicinot Latvijas eksportu uz eirozonā neietilpstošām valstīm. Lai arī Eiropas ekonomiskās izaugsmes prognozes nākamajam gadam ir samazinātas, tieši Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs (Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Zviedrija, Lielbritānija, Polija) situācija turpina uzlaboties, un 2017. gadā to kopējā izaugsme pēc EK prognozēm paātrināsies līdz 2,1%, salīdzinot ar šim gadam prognozētajiem 1,6%. Līdz ar to, lai gan politiskā nestabilitāte pasaulē pēdējā laikā nav mazinājusies un ārējie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti, pašlaik ir ļoti labi priekšnosacījumi, lai ekonomikas attīstība 2017. gadā kļūtu daudz spēcīgāka, uzskata finanšu ministre.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk