FKTK: Banku sektors attīrījās un sašaurinājās, saglabājot augstus stabilitātes rādītājus
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) publicējusi 2017. gada un darba pārskatu, kurā ir apkopota būtiskā informācija par FKTK darbu un tās uzraugāmo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības rezultātiem 2017. gadā.
Saskaņā ar FKTK datiem Latvijas finanšu un kapitālā tirgū pēc aktīvu apjoma joprojām lielākais segments ir komercbankas – ar 84% sektora aktīvu. Raksturojot pērno gadu, FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš gada pārskata ievadvārdos uzsver: “Īstenojot jauno kārtību atbilstības jomā, Latvijas banku sektors 2017. gadā sašaurinājās, un tas ietekmēja tā peļņas rādītājus, tomēr mūsu bankas saglabāja augstu kapitalizācijas un likviditātes līmeni. Tādējādi FKTK savulaik prasītie paaugstinātie banku stabilitātes rādītāji t.s. ārvalstu segmenta bankām, ir pierādījuši sevi darbībā kā labs instruments šajā pārmaiņu vadības periodā, kad radikāli jāmaina klientu bāze daļā banku sektora.”
Pārmaiņu rezultātā kopumā 2016. un 2017. gadā ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas bankās ir bijis 30% apmērā, t.i., no Latvijas finanšu sektora ir aizgājis ap 4 mljrd. eiro pārāk riskantas ārvalstu klientu naudas, kas šeit vairs nav bijusi vēlama. 2017. gada beigās Latvijas bankās pārliecinoši dominēja iekšzemes noguldījumi, ārvalstu klientu segmentam noguldījumu ziņā samazinoties līdz 39%. Pārskata gadā turpināja uzlaboties banku kredītportfeļu kvalitāte un redzami auga iekšzemes noguldījumi, kompensējot to samazinājumu ārvalstu segmentā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Noteikti nav daudz valstu, kurās bankas spētu tik mierīgā un kontrolētā veidā nodrošināt, ka ierobežotā laika posmā Latvijas finanšu sektoru pamet miljardiem eiro. Latvijā 2017. gadā bija sasniegts teju 20 gados zemākais punkts ārvalstu noguldījumu ziņā, atbrīvojot valsti un bankas no lieka reputācijas riska. Mainoties ģeopolitiskajiem un drošības akcentiem pasaulē, pārbaudes siets, kuram tagad ir un būs jāiet cauri Latvijas bankām, ir vēl smalkāks, nekā mums šķitis iepriekš, un pagātnes kļūdām šogad ir bijusi tāla atbalss. Tāpēc zināmu klientu kategoriju iziešana no banku klientu bāzes būs aktuāls uzdevums arī nākamgad. Pēc šīs transformācijas saplūdīs līdzšinējās divas Latvijas banku grupas, un nebūs vairs tādu specifisku ārvalstu klientu banku Latvijā.”
2017. gads bija zīmīgs arī ar to, ka FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju piecās Latvijas t.s. ārvalstu klientu bankās konstatēja trūkumus normatīvo prasību izpildē, kas bija ļāvuši iepriekšējos gados līdztekus vairākām citu valstu bankām izmantot pret Ziemeļkoreju noteiktā sankciju režīma apiešanai arī šīs Latvijas bankas. Pārkāpumi bija netieši, visas iesaistītās bankas tos atzina un sadarbojās ar izmeklētājiem, tomēr šīm bankām tika piemērots arī naudas sods – kopā 3.5 milj. eiro apmērā.
FKTK 2017. gada un darba pārskatā ietverta nozīmīgākā informācija par FKTK darbu finanšu sektora uzraudzības, licencēšanas un regulējošo prasību jomā. Pārskats sniedz ieskatu finanšu stabilitātes sistēmā, ko Latvijā veido Noguldījumu garantiju fonds, Apdrošināto aizsardzības fonds, Finanšu instrumentu tirgus klientu aizsardzības sistēma un Finanšu stabilitātes nodeva. Tāpat gada pārskatā var iepazīties ar FKTK īstenoto sadarbību starptautiskā līmenī, kā arī ar paveikto sabiedrības informēšanā un finanšu pratības pilnveidē. Pārskatā tiek aplūkota arī FKTK pārvaldība un organizācija, tai skaitā personāla politika, iestādes struktūra un darbības finansiālais nodrošinājums.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk