FKTK brīdina uzņēmumu akciju īpašniekus par iespējamu akciju izkrāpšanu
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS “Nasdaq Riga” tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas “Nasdaq CSD SE” (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs). Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.
FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.
Iespējamais krāpnieks mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusē faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā.
Ieteikumi uzņēmumu akciju īpašniekiem:
• Pirms akciju pārdošanas darījuma noslēgšanas, pārliecinieties par akciju tirgus cenu biržā, lai izvērtētu piedāvājuma izdevīgumu.
• Ja akcijas tiek turētas “Nasdaq CSD SE” kārtotajā Sākotnējā reģistrā, pārliecināties, vai tur nav uzkrātas arī uzņēmuma maksātās dividendes un aprēķiniet, cik lielā apmērā tās varētu būt (informācija par dividendēm atrodama biržas mājaslapā, kā arī to iespējams saņemt, personīgi ierodoties “Nasdaq CSD SE”).
• Ja gadījumā rodas jautājumi par uzņēmumu akciju pārdošanu, vienmēr labāk vērsties savā bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai arī FKTK.
• Ja konstatējat, ka, iespējams, esat cietis no šādas krāpniecības, aicinām vērsties Valsts policijā.
Iespējamā krāpšanas shēma
FKTK ir saņēmusi informāciju par vairākiem šādiem darījumiem, kuros saskatāmas krāpniecības pazīmes. Neviens no iespējamajiem cietušajiem pagaidām nav vērsies FKTK ar sūdzību.
Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas shēma darbojas šādi: persona vēršas pie akcionāriem, kuru īpašumā no privatizācijas laikiem ir biržā tirgoto uzņēmumu akcijas, t.sk., personīgi ierodoties viņu dzīves vietās vai piezvanot pa tālruni, un ar dažādiem argumentiem mēģina pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot ievērojami zemāku cenu, nekā to tirgus vērtība biržā. Akcionāram tiek piedāvāts darījumu nokārtot nekavējoties, dodoties kopā uz tuvāko banku un aizpildīt visus nepieciešamos dokumentus, lai noformētu akciju pārdošanu vai doties pie notāra, noformējot akciju pārdošanas līgumu un pilnvaras darījuma veikšanai. Pēc tam iespējamais krāpnieks var tās pārdod biržā jau par daudz augstāku cenu un saņemt dereģistrēto akciju dividendes.
Ieskatam piemērs, kādas ir sekas, ja akcionārs pieņēmis tādu piedāvājumu:
Pircējs ir pārliecinājis personu pārdot 200 akcijas, piedāvājot aptuveni 1,00 eiro par akciju, tādējādi persona saņem tikai 200 eiro. Personai Sākotnējā reģistrā ir 200 akcijas, par kurām kopumā uzkrātas dividendes 2 000 eiro apmērā. Biržas cena šīm akcijām ir aptuveni 10,00 eiro par akciju. Tādējādi, ja šī persona pati dereģistrētu akcijas uz sava vārda un pārdotu tās biržā, tad persona saņemtu uzkrātās dividendes 2 000 eiro apmērā un 200 akcijas biržā varētu pārdot par 2 000 eiro, kas kopā būtu 4 000 eiro.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk