FM: IZM izstrādātais studiju un studējošo kreditēšanas modelis nav ilgtspējīgs
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, norādījusi Finanšu ministrija (FM).
Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā.
Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
Pagājušajā gadā Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā ietverto 4. rīcības variantu, kas paredzēja jaunā modeļa ieviešanu, izsniedzot orientējoši 2000 jaunu kredītu gadā ar vidējo kredīta summu 6 500 eiro apmērā, paredzot kredīta izmaksu četros kalendārajos gados, sākot ar 2020. gadu un turpinot kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos abiem vecākiem. Šī risinājuma varianta īstenošanai tika atbalstīts arī papildus nepieciešamais finansējums.
2020./2021. mācību gadā uzņemto studējošo kreditēšanai riska segums tika plānots, pieņemot, ka kopējā kredītlīgumu summa būs 13 miljoni eiro. IZM apgalvo, ka banka izsniedz un ALTUM garantē studentu kredītus atbilstoši vidēja termiņa budžetā paredzētajam programmas finansējumam. Tomēr, ņemot vērā, ka līdz novembrim noslēgto kredītu līgumu kopsumma par 2,8 miljoniem eiro pārsniedz koncepcijā paredzēto kopējo kredītu līgumu summu, ir secināms, ka studiju un studējošo kredīti tiek izsniegti nekontrolēti. Turklāt IZM piedāvātais papildu finansējums 2020. gadā neatrisina problēmas pēc būtības, bet tikai īstermiņā.
Nav pieļaujama situācija, kad risinājums tiek meklēts tikai tad, kad saistības jau ir uzņemtas. IZM ir jāsniedz priekšlikumi situācijas ilgtermiņa risinājumam, tai skaitā jāpiedāvā sistēmiski risinājumi, kā tiek nodrošināta jaunu studiju un studējošo kredītu izsniegšana, lai to šogad un turpmāk nodrošinātu IZM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Jānorāda, ka nākamā gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā IZM nebija iesniegusi attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu par nepieciešamo papildu finansējumu aktuālās situācijas ar studiju un studējošo kreditēšanu risināšanai.
Vēl par tēmu:
Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālāk