FM: Latvijā inflācija turas zem 1%
Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā saglabājas stabili zemā līmenī. 2024. gada augustā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada augustu patēriņa cenu indekss palielinājies par 0,7%. Tādējādi gada inflācija augustā ir tādā pašā līmenī kā jūlijā.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteica patēriņa cenu kritumu mēneša griezumā un neļāva paātrināties gada inflācijai, bija degvielas cenu samazinājums. Šā gadā augustā degvielas cena bija par 3,9% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī un par 4,4% mazāka nekā pērnā gada augustā: 95. markas benzīna vidējā cena šā gada augustā bija 1,58 eiro par litru jeb par 9 centiem mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, bet dīzeļdegviela maksāja 1,52 eiro par litru jeb par 6 centiem mazāk. Degvielas cenu kritumu noteica gan ārējie, gan iekšējie faktori. No ārējiem faktoriem jāmin naftas cenu kritums. Augustā Brent markas jēlnaftas cena samazinājās līdz 80,4 ASV dolāriem par barelu, kas bija mazākā cena kopš šā gada februāra. Būtiska loma naftas cenu kritumā bijusi Ķīnas ekonomikai, kuras vājumu apliecina aktuālākie biznesa aktivitātes indeksa dati, kas šā gada augustā samazinājās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Jāatzīmē, ka Ķīna ir pasaulē lielākā naftas importētājvalsts un otra lielākā pēc patērētā apjoma.
Vienlaicīgi arī pasaules lielākajā ekonomikā – ASV – nav pozitīvu ziņu. Šā gada augustā rūpniecības apjomi ASV turpināja samazināties, strauji samazinoties pasūtījumiem un ražošanai. Uzņēmējdarbības aktivitātes indekss (PMI) piekto mēnesi pēc kārtas atrodas zem 50, radot bažas par plašāku ekonomikas lejupslīdi un vājāku energoresursu patēriņu. Tas kopā ar sarunām par pamieru Tuvajos Austrumos, kā arī OPEC+ vēlmi palielināt jēlnaftas ieguves apjomu, sākot ar šā gada oktobri, neskatoties uz to, ka tirgū jau ir pārmērīgs naftas piedāvājums, samazina cenu. Arī septembrī naftas cena turpināja samazināties. Pie iekšējiem faktoriem jāatzīmē to, ka augustā Rīgā sāka darboties jauns degvielas mazumtirgotājs, kas saasināja konkurenci degvielas mazumtirdzniecībā galvaspilsētā. Tas neapšaubāmi jāvērtē pozitīvi. Sagaidāms, ka arī šā gada septembrī degvielas cena gada izteiksmē būs zemāka, tādējādi nedaudz samazinot vidējo inflāciju.
Attiecībā uz citiem inflāciju ietekmējošiem faktoriem jāsecina, ka tie paliek nemainīgi. Vidējo cenu kāpumu virza pakalpojumu cenu pieaugums, it īpaši veselības aprūpei, kā arī atpūtas un kultūras jomā, telekomunikācijas pakalpojumiem, izglītības, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Papildus tam cenu kāpumu stimulē arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Augustā pārtika un bezalkoholiskie dzērieni bija par 3,5% dārgāki nekā pērn. Jāatzīmē, ka cenu pārmaiņas šajā patēriņa preču grupā ir dažādas. Tā, eļļas un taukvielas sadārdzinājās par 11,1%, ko lielā mērā ietekmē ārējie faktori, jo arī pasaulē ir tendence eļļas cenu kāpumam. Būtisks sadārdzinājums tika fiksēts svaigiem dārzeņiem, kopumā par 11,4%, lai gan šāds kāpums parasti ir raksturīgs augustam. Sagaidāms, ka rudenī svaigo dārzeņu cenu pieaugums mazināsies. Vienlaicīgi gaļas un gaļas izstrādājumu, kā arī maizes un graudaugu cena pieauga pavisam nedaudz, attiecīgi par 1,0% un 0,9%.
Savukārt, ar mājokļa apsaimniekošanu un uzturēšanu saistītie izdevumi samazinās. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes cena šā gada augustā bija attiecīgi par 28,6%, 13,1% un 5,6% mazāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Cenu samazinājums augstākminētajām precēm turpināsies arī atlikušajos šā gada mēnešos, bet mazākā apmērā nekā augustā.
Sagaidāms, ka gada inflācija septembrī paātrināsies un būs 1,2%-1,5% robežās. Lai arī darba samaksas pieauguma tempi sāka bremzēties, tās spiediens uz kopējām uzņēmējdarbības izmaksām saglabāsies augsts. Tas turpinās uzturēt cenu pieaugumu pakalpojumu sektorā, kas kopā ar pārtikas cenu pieaugumu noteiks vidējo patēriņa cenu pieaugumu šogad.
Vēl par tēmu:
Kredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai...
Lasīt tālākValdībā izskatīs darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumu
Finanšu ministrija sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā. Tas sagatavots...
Lasīt tālākRosina pensionāra neapliekamo minimumu noteikt 1000 eiro apmērā
Finanšu ministrija (FM) ir atrisinājusi jautājumu gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā....
Lasīt tālākPārtikas preču grozam straujš cenu kāpums
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības...
Lasīt tālākAutoratlīdzību saņēmējiem tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība
Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību - nereģistrēties kā saimnieciskās...
Lasīt tālākParakstītāji aktīvi iestājas par savu pensiju reālo uzkrājumu nosargāšanu
Sabiedrības līdzdalības platformā ManaBalss.lv IPAS Indexo iesniegtā iniciatīva par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu ir sasniegusi vajadzīgo 10 000 balsu slieksni visātrāk platformas...
Lasīt tālākBudžeta komisija: bankomātos nedrīkstēs izmantot krievu valodu
Latvijas komercbanku bankomātos vairs nebūs pieejama krievu valoda, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 11.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstītais priekšlikums...
Lasīt tālākFM rīkā darba ņēmēji var aprēķināt algu 2025. gadam atbilstoši darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumam
Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs sniegtajiem priekšlikumiem un viedokļiem, ir izstrādāts darbaspēka nodokļu piedāvājums. Lai darba ņēmēji...
Lasīt tālākEkonomiku balstīs zemākas procentu likmes
Cīņa pret inflāciju ir bijusi veiksmīga un centrālās bankas ir gatavas spert pārliecinošākus soļus procentu likmju mazināšanā. ASV Centrālā banka – Federālā rezervju sistēma (FRS)...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai”: Valdībai trūkst kompetences nodokļu politikas jautājumos
Valdības ierosinājums radikāli palielināt darbaspēka nodokļus ekonomikas, sevišķi recesijas laikā ir viskaitīgākais iespējamais, tas neatbilst jel kādai izpratnei par pašreizējo Latvijas...
Lasīt tālāk