FM: Latvijas apstrādes rūpniecība maijā uzrāda straujāko izaugsmi šogad
Šā gada maijā Latvijas rūpniecībā tika reģistrēts kārtējais straujais izlaides apjomu pieaugums, gada izaugsmei sasniedzot 9,9%. Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem rūpniecības izaugsme bija visaptveroša, jo ražošanas apjomi kāpuši visās trijās rūpniecības nozarēs. Apstrādes rūpniecība maijā salīdzinājumā ar pērnā gada maiju pieauga par 9,4%, kas ir spēcīgākā apstrādes rūpniecības izaugsme šā gada laikā. Elektroenerģijas un gāzes apgādes sektors maijā uzrādīja 9,8% lielu izaugsmi un ieguves rūpniecības izlaide gada izteiksmē palielinājās par 21,3%.
Analizējot apstrādes rūpniecības apakšnozaru sniegumu, var redzēt, ka maijā izaugsme atjaunojusies lielākajā tās apakšnozarē, proti, kokapstrādē. Pēc nelieliem izlaides kritumiem iepriekšējos trīs mēnešos maijā kokapstrāde uzrādīja spēcīgu gada izaugsmi 6,8% apmērā, tādējādi nodrošinot lielāko devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē. Signāli no kokrūpniecības uzņēmumiem joprojām ir pozitīvi , tā piemēram, šā gada jūnijā Igaunijas kompānija Brocēnos atvērusi granulu ražotni, investējot 30 miljonus eiro. Turklāt arī citi uzņēmumi informē par ražošanas paplašināšanu un modernizēšanu šogad un nākamajā gadā, piemēram, AS “Pata Saldus”, SIA “Rettenmeier Baltic Timber”, SIA “Byko-Lat”. Jāatzīmē, ka politiskā situācija Apvienotajā Karalistē Brexit kontekstā nav īpaši ietekmējusi apakšnozares darbību.
Savukārt no visām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm straujāko izaugsmi 2017. gada maijā uzrādīja elektrisko iekārtu ražošana. Tās izlaides pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju sasniedza iespaidīgu divciparu skaitli – 51,5%, tādējādi veidojot otru lielāko pozitīvo devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē. Tik būtisku elektrisko iekārtu ražošanas izaugsmi noteica gan salīdzinoši zemā iepriekšējā gada bāze, gan ievērojams ražošanas apjomu pieaugums lielākajā daļā apakšnozares uzņēmumu. Arī citas mašīnbūvi pārstāvošās apstrādes rūpniecības apakšnozares šā gada maijā darbojušās ļoti veiksmīgi. Piemēram, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana pieauga par 26,5% un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 18,3% gada griezumā.
Trešo nozīmīgāko devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē nodrošināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apakšnozare, kuras izlaides apjomi 2017. gada maijā bija par 24,9% augstāki nekā pērnā gada maijā.
Jau otro mēnesi pēc kārtas spēcīgu pieauguma tempu uzrāda pārtikas produktu ražošana. Tās izlaide maijā gada griezumā pieauga par 7,5%, uzrādot ne tikai straujāko apakšnozares izaugsmi kopš 2014. gada aprīļa, bet arī augstāko izlaides līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Starp pārtikas produktu grupām visstraujākā izaugsme bija augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā (+18,5%), citu pārtikas produktu ražošanā (+15,8%), gaļas un gaļas produktu ražošanā (+10,0%). Jāatzīmē, ka tieši gaļas pārstrādes uzņēmumi pēdējā laikā ir snieguši ziņas par pozitīvām nozares nākotnes perspektīvām, tā, piemēram, jūnijā “Alūksnes putnu ferma” atklāja jauno, modernizēto ražotni, piecu gadu laikā kopumā projektā ieguldot apmēram 6 miljonus eiro, SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” šogad plāno investēt 1,5 miljonus eiro gaļas sadales ceha būvniecībā, SIA “Forevers” 2018. gada sākumā plāno uzsākt jaunas ražotnes celtniecību, tajā investējot 22 miljonus eiro, SIA “Gaļas nams – Ādaži” plāno ieguldīt 1,2 miljonus eiro tehnoloģisko iekārtu iegādē topošajam gaļa pārstrādes ceham. Turklāt piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz 2 miljonus eiro un SIA “Buckwheat Baltics” plāno celt ražotni griķu pārstrādei, kuras izveidē plānots ieguldīt apmēram 2 miljonus eiro.
Izlaides apjomu pieaugumu šā gada maijā salīdzinājumā ar atbilstošo mēnesi pirms gada uzrādīja arī citas apstrādes rūpniecības apakšnozares. Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana pieauga par attiecīgi 14,4% un 7,4%, dzērienu ražošana – par 10,2%, mēbeļu ražošana – par 7,7%, poligrāfija un ierakstu reproducēšana – par 5,4%. Būvmateriālu izlaides gada izaugsme maijā pieauga līdz 11,4%, un šīs apakšnozares nākotnes perspektīvas vērtējamas pozitīvi saistībā ar Latvijas būvniecības sektora atjaunošanos, kā arī ar ārējā pieprasījuma noturīgumu. Turklāt šā gada maijā tika atklāta SIA “Cewood” cementēto koka ēveļskaidu jaunā ražotne, kurā ražotajai produkcijai ir plašs pielietojums un augošs pieprasījums. SIA “Skonto Prefab” jūnijā uzstādīja jaunu ražošanas iekārtu, kas ļaus palielināt dzelzsbetona sienu ceha ražošanas jaudu par 35%.
Tādējādi 2017. gada maijā izaugsme tika reģistrēta gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, izlaides kritumu uzrādot vien papīra un papīra izstrādājumu ražošanai (-0,9%) un svārstīgajai iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozarei (-16,7%). Jāatzīmē, ka salīdzinoši zemu izaugsmes tempu uzrādīja gatavo metālizstrādājumu ražošana (+1,5%), taču tās izlaides līmenis joprojām saglabājās augsts.
Latvijas apstrādes rūpnieku konfidences līmenis šā gada jūnijā būtiski pieauga un šobrīd tas atrodas augstākajā pozīcijā kopš 2007.gada septembra. Kā liecina jaunākie aptauju rezultāti, jūnijā pozitīva dinamika turpinājās rūpnieku novērtējumā par kopējiem, kā arī eksporta pasūtījumu apjomiem uzņēmumā ražotajai produkcijai. Līdz ar to ražotāji nākamajos trīs mēnešos paredz izlaides izaugsmi, kā arī produkcijas realizācijas cenu kāpumu, kas veicinās apgrozījuma pieaugumu.
Turklāt, palielinoties Eiropas Savienības kopējam ekonomikas sentimenta indeksam, spēcīgāks kļūst ārējais pieprasījums pēc Latvijā ražotajiem produktiem. Tas līdz ar vietējā tirgus aktivizēšanos arī turpmākajos 2017. gada mēnešos nodrošinās Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmi.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk