FM: procentu likmju pazemināšana ir ekonomikas izaugsmi stimulējošs lēmums
Eiropas Centrālās bankas (ECB) jau labu laiku gaidītais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25% apstiprina, ka pēdējo gadu lielākā ekonomikas problēma – augstā inflācija – praktiski ir novērsta. Iepriekšējais procentu likmju celšanas cikls ir bijis efektīvs, un inflācija eirozonā pietuvojusies ECB noteiktajam vēlamajam līmenim, kas ir tuvu, bet nedaudz zem 2%. Pēc pēdējiem, provizoriskiem Eurostat datiem, maijā inflācija eirozonā ir veidojusi 2,6%, bet Latvijā tā pat ir noslīdējusi līdz 0,2%.
“Šī ir ļoti laba ziņa gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbībai, jo apliecina, ka inflācija ir pārvarēta. Šis arī ir labs signāls kredītdevējiem un kredītņēmējiem, lai Latvijā sāktu atjaunoties kreditēšanas nozare. Tas, cik strauji šī likmju pazemināšana turpināsies, lielā mērā noteiks eirozonas un Latvijas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās tempus,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
No ECB likmes samazināšanas Latvijā būs tieša ietekme finanšu iestāžu aizdevumu un aizņēmumu likmju izmaiņās, kuras būs labvēlīgākas patērētājiem. Likmes maiņa ietekmē plašu finanšu līdzekļu tirgu un likmju apmēru, kas savukārt ietekmē plašāku kreditēšanu un tēriņus, un galu galā arī naudas piedāvājumu. Latvijas ekonomikai euribor likmes samazinājums ir iespēja kāpināt uzņēmējdarbības tempu, kā arī pozitīvi ietekmē spēju uzņemties kredītsaistības un arī veicina preču patēriņu kopumā.
Procentu likmju pazemināšana ir ekonomikas izaugsmi stimulējošs lēmums, kas arī bijis viens no iemesliem, lai šogad eirozonā ekonomikas izaugsme varētu būtiski paātrināties, sasniedzot 0,8% pēc Eiropas Komisijas (EK) prognozēm. Šāda izaugsme, lai gan joprojām tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, būtu divas reizes straujāka nekā 2023. gadā. Līdzīgi kā eirozonā, arī Latvijas ekonomikā pēc pagājušajā gadā piedzīvotā 0,3% krituma šogad ir gaidāma izaugsmes atjaunošanās, kuras temps vistiešākajā mērā būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma atjaunošanās eirozonas valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta tirgus.
Vēl pirms ECB lēmuma, ekonomiskā situācija Latvijas ārējos tirgos šogad jau pakāpeniski ir sākusi uzlaboties, ietverot arī tirgus gaidas par procentu likmju pazemināšanu. Pēdējos mēnešos jau vērojama pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās. Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss PMI maijā ir uzrādījis straujāko biznesa aktivitātes pieaugumu pēdējo 12 mēnešu laikā, indeksam pieaugot no 51,7 aprīlī līdz 52,3 maijā un jau otro mēnesi pēc kārtas signalizējot ekonomikas izaugsmi. Atsākoties spēcīgākai ekonomikas izaugsmei eirozonā, ārējais sektors sāks dot būtiskāku devumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, ko pēdējos ceturkšņos uzturējis praktiski tikai iekšzemes pieprasījums, īpaši straujais sabiedriskā patēriņa kāpums.
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk