Francija noraida taupības politiku
Eiropas Savienības (ES) līderu neformālajā sanāksmē Francijas jaunais prezidents Fransuā Ollands vakar kritizēja taupības politiku. Spiediens pret Vācijas atbalstīto finanšu disciplīnas modeli pieaug, tomēr pašlaik ir maz ekonomikas īstermiņa stimulācijas risinājumu, par kuriem ES pārstāvji spētu vienoties.
Francijas atbalstītā ideja par eiroobligācijām, kas paredz eirozonas valstīm kolektīvi garantēt eirozonas valstu parādus, iepriekš ir izskanējusi un plaši apspriesta vairākkārt. Eiroobligāciju ieviešanas gadījumā būtu iespējams samazināt augstās procentu likmes, ko par aizdevumiem pašlaik maksā Spānija, Itālija un citas valstis, par kuru spējām tikt galā ar savām parādsaistībām finanšu tirgi šaubās. Šo ideju ir atbalstījušas vairākas dalībvalstis. F. Ollands domā, ka, palielinot valstu iespējas aizņemties naudu ar izdevīgākiem noteikumiem, apritē nonāktu vairāk naudas, tādējādi stimulējot ekonomisko izaugsmi, vēsta BBC.
Vācija šādai pieejai nepiekrīt. Ar Nīderlandes un daļēji Austrijas atbalstu Vācijas kanclere Angela Merkele līdz šim ir bloķējusi mēģinājumus ieviest eiroobligācijas. Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jagers uzsvēris, ka vienīgā izeja no krīzes ir taupība un reformas. Savukārt Austrijas kanclers atbalsta F. Ollanda nostāju, bet finanšu ministre – A. Merkeles. Taču F. Ollands ES līderu sanāksmes laikā savām idejām atbalstu mēģināja gūt no citu valstu pārstāvjiem. Spiediens, kas tiek izdarīts uz taupības politikas aizstāvjiem, nāk arī no Vašingtonas. ASV prezidents Baraks Obama ir izteicis skepsi par A. Merkeles pieeju, saskaņā ar kuru vienas zāles der visiem.
Eiroobligācijas nav vienīgā krīzes pārvarēšanas ideja, kas izskanējusi. Politiķi pārrunāja iespējas efektīvāk izmantot ES struktūrfondus, kas paredzēti infrastruktūras projektu atbalstīšanai nabadzīgākajās ES valstīs, – ir izskanējuši priekšlikumi šo naudu piešķirt arī, piemēram, esošo strādnieku un potenciālo darbinieku izglītošanai un apmācībai. Tāpat tiek pieļauta Eiropas Investīciju bankas kapitāla palielināšana, lai banka labāk varētu palīdzēt mazajiem uzņēmējiem. Tomēr, kā norāda BBC, šīs idejas, kurām ES līderu atbalstu gūt ir vieglāk, atdevi sniegs tikai ilgtermiņā. Turpretī Francija un arī citas valstis vēlas tādu ekonomikas stimulāciju, kas sniegtu rezultātu jau drīz.
Avots: nra.lv /Jānis Buholcs
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālāk