Franču politiķe brīdina: Bez rēķina samaksāšanas Apvienotā Karaliste nevarēs pamest ES
Pieaugot satraukumam par Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) arvien biežāk izskan runas arī par Apvienotās Karalistes aiziešanas “samaksu”. Eiropas Parlamenta deputāte Silvija Goularda brīdinājusi, ka britu nodokļu maksātāji būs spiesti maksāt miljardus mārciņu, lai Lielbritānija varētu pamestu Eiropas Savienību.
Brisele varētu pārtraukt “šķiršanās procesu” ar Apvienoto Karalisti, ja vien Lielbritānija nesamaksās pietiekami lielu summu, lai nokārtotu valsts dalības maksu, tai skaitā Lielbritānijas neizmaksāto pensiju saistību daļu kopā ar maksājumiem, kas saistīti ar aizdevumu garantijām.
Kaut arī precīza “Brexit” summa joprojām nav paziņota, Eiropas Komisijas galvenais sarunu biedrs Mišels Barnjē paziņojis, ka Apvienotajai Karalistei par saistību pāraušanu var nākties maksāt 42 – 50 miljardus eiro.
Ceturtdien franču politiķe Silvija Goularda paziņojusi, ka pārējo 27 valstu atbildība ir nodrošināt, ka Lielbritānija samaksā iespaidīgo summu, brīdinot – Lielbritānijai nebūs atļauts pamest ES bez rēķina samaksāšanas.
“Mums jāsniedz mūsu piekrišana saskaņā ar līgumiem, un mēs nodrošināsim, lai valsts, kas pamet ES, maksā rēķinu,” izteicās politiķe.
Tiek uzskatīts, ka Lielbritānijas aiziešanas likumprojekts ietver Apvienotās Karalistes pienākumu līdz 2020. gada beigām Briselei izmaksāt “šķiršanās” rēķinu.
“Lielbritānijai nevajadzētu panākt labāku piedāvājumu nekā dalībniekiem, kuri paliek – pretējā gadījumā tas nav pienācīgs sods,” izteicās politiķe. “Ja jūs esat savienības biedrs, jums ir tiesības, jums ir pienākumi, ja neesat savienības biedrs, tad jums nav pienākumu un jums nav tiesību – tāpēc es ceru, ka mēs varam būt taisnīgi. ”
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis t.s. “Brexit” likumprojektu, kas paredz 1972.gadā pieņemtā likuma par iestāšanos Eiropas Savienības atcelšanu un ES tiesību normu pārnešanu uz Apvienotās Karalistes likumiem.
Šis likumprojekts ir kļuvis par galveno centrālo notikumu. Debatēm par likumprojektu parlamenta apakšpalātā tika atvēlētas 80 stundas, un deputāti iesniedza vairāk nekā 500 labojumus. Paredzams, ka likumprojekta izskatīšanu sāks 30.janvārī, arī tad varēs pieprasīt izdarīt tajā jaunus grozījumus.
Tā dēvētais “Brexit” likums ir tikai viens no vairākiem likumiem, kuru apstiprināšana jāpanāk valdībai līdz 2019.gada martam, kad paredzēta Lielbritānijas aiziešana no ES.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Eiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākSprūds: Latvijai absolūti nav jautājumu, ka mūsu drošības stūrakmens ir NATO
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") apšauba vajadzību veidot kopīgu Eiropas Savienības (ES) armiju. Kā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Sprūds, diskusijas...
Lasīt tālāk