Gada inflācija gada laikā palielinājās par 2,6 %
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, palielinājās par 2,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas pieauga par 2,3% un pakalpojumiem – par 3,1%. Gada inflācijas pieauguma temps decembrī bija mazāks, salīdzinot ar gada inflāciju iepriekšējos četros mēnešos, kad tā bija tuvu vai pārsniedza 3%.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.
Gada laikā cenas pieauga arī augļu un dārzeņu sulām (+11,7 %), gaļas izstrādājumiem (+7,5 %), kartupeļiem (+10,5 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,1 %), šokolādei (+4,2 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,2 %), cūkgaļai (+1,4 %). Samazinoties cenām pasaules tirgos, lētāks bija cukurs (-18,1 %). Cenu kritums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,7 %), mājputnu gaļai (-2,0 %), sviestam (-5,6 %), olām (-3,0 %). Par 8,4 % bija lētāki svaigi augļi. Gada laikā cenas samazinājās arī svaigiem dārzeņiem (-1,2 %), ko daļēji ietekmēja PVN samazinājums Latvijai raksturīgiem dārzeņiem no 2018. gada 1. janvāra.
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,0 %. Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums lielākajai daļai alkoholisko dzērienu no 2018. gada 1. marta, kā arī akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm no 2018. gada 1. jūlija. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 5,9 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,1 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,8 %, ko noteica vairāku komunālo pakalpojumu, kā arī malkas sadārdzināšanās gada laikā. Dārgāks bija cietais kurināmais, ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, dabasgāze, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, siltumenerģija, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,7 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+8,2 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 11,5 %, benzīns – par 2,8 % un auto gāze – par 13,3 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētākas bija lietotas automašīnas un pasažieru aviopārvadājumi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,0 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,3 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 3,7 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,3 %.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,9 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija televīzijas abonēšanas maksai, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,4 %
2018. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,8 %, savukārt pakalpojumiem palielinājās par 0,6 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskiem dzērieniem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidēja cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+2,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,0 %), svaigiem dārzeņiem (+1,6 %), sieram un biezpienam (+1,5 %), šokolādei (+3,2 %), jogurtam (+2,9 %), skābajam krējumam (+3,0 %), olīveļļai (+9,1 %) un makaronu izstrādājumiem (+4,3 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-1,9 %), kafija (-1,9 %), olas (-2,5 %) un piens (-1,8 %).
Akciju ietekmē apģērbiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,2 %, bet apaviem par 4,6 %.
Mājokļa iekārtai cenas krita vidēji par 1,9 %. Akciju ietekmē par 4,6 % lētāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi. Lētāki bija arī neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti, trauki.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,8 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 4,7 %, tai skaitā dīzeļdegvielai – par 4,4 % un benzīnam – par 5,9 %. Degvielas cenu izmaiņas mēneša laikā atspoguļo šī brīža tendences globālajā naftas cenu tirgū, kur ir novērojams cenu samazinājums. Savukārt cenas palielinājās pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa jūru.
Vidējā cenu līmeņa izmaiņas dažādu preču un pakalpojumu grupā (-1,6 %) lielākoties noteica cenu kritums akciju ietekmē personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam, barībai lolojumdzīvniekiem, rotaļlietām un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga alum, ēdināšanas pakalpojumiem.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk