Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies
2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām. Ostās kopumā janvārī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023. gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.
Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu – ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.
Taču ostās vērojams arī atsevišķu kravu veidu apgrozījuma pieaugums. Par 0,3 miljoniem tonnu pieaudzis labības kravu apjoms, par 0,1 miljona tonnu kāpis koksnes šķeldas kravu apgrozījums, bet par 0,07 miljoniem tonnu palielinājies pārkrauto konteineru skaits. Latvijas mazās ostas 2024. gada janvārī kāpinājušas savu apgrozījumu par 28,9%. Pieaugumu nodrošināja kravu apgrozījuma palielinājums Skultes un Mērsraga ostā.
Liepājas ostā šī gada janvāris iesācies ar pozitīvu rādītāju pārkrauto kravu apjomā, kopskaitā kravu apgrozījumus bijis 0,7 miljoni tonnu, kas ir par 19,3% vairāk nekā aizvadītā gada sākumā. Kopējo kravu pieaugumu veicinājis par 48,3% pieaugušais labības kravu apjoms, par 74,6% kāpināts koksnes šķeldas apgrozījums un par 2,7% palielinājies ro-ro kravu apgrozījums.
Rīgas ostā gada pirmajā mēnesī pārkrautas 1,7 miljoni tonnas kravu. Ogļu kravas janvārī šajā ostā nav ienākušas vispār, tāpat turpina samazināties arī naftas produktu un kokmateriālu apgrozījums. Taču pozitīva tendence vērojama labības kravu apjoma pieaugumā, tas palielinājies par 23,1 %. Par 18,8% kāpis konteineru kravu apjoms, bet par 51,5% – šķeldas kravu apgrozījums.
Arī Ventspils ostā gada sākums iezīmējas ar kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo mēnesi. To ietekmēja kritums naftas produktu, ogļu, ro-ro un kokmateriālu kravu apjomā. Ventspilī par 12,7% pieaudzis labības kravu apjoms un kopskaitā šajā ostā janvārī pārkrautas 0,07 miljoni tonnas kravu.
Apkopojot statistiku par dzelzceļa kravu apjomu, dati rāda, ka 2024. gada janvārī kopējais kravu apgrozījums bijis 1,1 miljons tonnu, kas ir par 20,8% mazāk nekā pērn šajā laikā.
Vēl par tēmu:
Latvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis februārī bez būtiskām izmaiņām
2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākPatiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav...
Lasīt tālāk