Gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos; vienlaikus kopējais kravu apjoms samazinājies
2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām. Ostās kopumā janvārī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023. gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.
Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu – ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.
Taču ostās vērojams arī atsevišķu kravu veidu apgrozījuma pieaugums. Par 0,3 miljoniem tonnu pieaudzis labības kravu apjoms, par 0,1 miljona tonnu kāpis koksnes šķeldas kravu apgrozījums, bet par 0,07 miljoniem tonnu palielinājies pārkrauto konteineru skaits. Latvijas mazās ostas 2024. gada janvārī kāpinājušas savu apgrozījumu par 28,9%. Pieaugumu nodrošināja kravu apgrozījuma palielinājums Skultes un Mērsraga ostā.
Liepājas ostā šī gada janvāris iesācies ar pozitīvu rādītāju pārkrauto kravu apjomā, kopskaitā kravu apgrozījumus bijis 0,7 miljoni tonnu, kas ir par 19,3% vairāk nekā aizvadītā gada sākumā. Kopējo kravu pieaugumu veicinājis par 48,3% pieaugušais labības kravu apjoms, par 74,6% kāpināts koksnes šķeldas apgrozījums un par 2,7% palielinājies ro-ro kravu apgrozījums.
Rīgas ostā gada pirmajā mēnesī pārkrautas 1,7 miljoni tonnas kravu. Ogļu kravas janvārī šajā ostā nav ienākušas vispār, tāpat turpina samazināties arī naftas produktu un kokmateriālu apgrozījums. Taču pozitīva tendence vērojama labības kravu apjoma pieaugumā, tas palielinājies par 23,1 %. Par 18,8% kāpis konteineru kravu apjoms, bet par 51,5% – šķeldas kravu apgrozījums.
Arī Ventspils ostā gada sākums iezīmējas ar kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo mēnesi. To ietekmēja kritums naftas produktu, ogļu, ro-ro un kokmateriālu kravu apjomā. Ventspilī par 12,7% pieaudzis labības kravu apjoms un kopskaitā šajā ostā janvārī pārkrautas 0,07 miljoni tonnas kravu.
Apkopojot statistiku par dzelzceļa kravu apjomu, dati rāda, ka 2024. gada janvārī kopējais kravu apgrozījums bijis 1,1 miljons tonnu, kas ir par 20,8% mazāk nekā pērn šajā laikā.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk