Gads pēc eiro ieviešanas – kas ir mainījies?
Nākamā gada 1. janvārī apritēs gads kopš Latvija nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro. Lai gan sākotnēji valūtas nomaiņa tika uzņemta skeptiski un cilvēki vairījās pieņemt eiro gan patriotisku jūtu vadīti, gan šaubās par iespējamo dzīves sadārdzināšanos, šobrīd varam secināt, ka Latvija no eiro vairāk ieguvusi kā zaudējusi, kā arī cilvēki jau sadzīvojuši ar eiro un praktisku atšķirību vairs neizjūt.
Eiro kā labu solu vērtē arī finanšu ministrs Jānis Reirs, norādot, ka ģeopolitisko notikumu kontekstā Latvijas iestāšanās Eirozonā ir bijis politiski tālredzīgs solis valsts drošības garantam un Latvijas neatkarības stiprināšanai. Eiropas Savienības vienotā valūta ir mazinājusi Krievijas ekonomisko sankciju ietekmi uz mūsu ekonomiku, kas vienlaikus ir nepārprotams signāls mūsu austrumu kaimiņam par Latvijas finanšu un politisko stabilitāti.
“Lai gan eiro ir devis atbalstu ekonomikai tādos aspektos kā valūtu konvertācijas izmaksu, valūtas risku samazināšanās, ārējās tirdzniecības un eksporta veicināšana, būtiskākie eiro ieviešanas ieguvumi šobrīd tomēr nesaistās ar tās tiešo ietekmi uz ekonomiku, bet gan ar papildus drošību Latvijas iedzīvotājiem – gan ar novērstajiem lata devalvācijas draudiem, gan pats būtiskākais – eiro ieviešana ir padziļinājusi Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, mazinot ārēju apdraudējumu riskus. Eiro ir bijis spēcīgs buferis arī pret Krievijas ekonomiskajām sankcijām, kas ir ne mazāk nozīmīgs faktors šī brīža ģeopolitiskajā situācijā un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Eiro ieviešanu pozitīvi novērtējusi arī tā sabiedrības daļa, kas sākotnēji valūtas nomaiņu uzņēma skeptiski. Lai gan sākotnēji domas par eiro atvairīja iespējamā dzīves sadārdzināšanās, ekonomiskas ministrijas dati liecina, ka Latvijā pēc eiro ieviešanas 85% pakalpojumu un preču cenas nav mainījušās. Daļēji tieši šis fakts cilvēkiem licis skatīties uz eiro kā uz Latvijas izaugsmes iespēju, jo kā liecina jaunākie Eirobarometra aptaujas dati, atbalsts eiro kā Eiropas vienotajai valūtai Latvijā pēdējā pusotra gada laikā ir pieaudzis par 31 procentpunktu – ja 2013. gada pavasarī eiro pozitīvi vērtēja tikai 43% Latvijas iedzīvotāju, tad šā gada rudenī eiro atbalstītāju skaits bija sasniedzis jau līdz 74%.
Protams ir cilvēki, kuri daudz labāk vēlētos atpakaļ Latvijas nacionālo valūtu latu, tomēr neapšaubāmi eiro ieviešana Latvijā ir bijis vēsturisks notikums, kura būtiskākie pozitīvie rezultāti ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un papildus drošība situācijā, kad ģeopolitiskā situācija reģionā ir saasinājusies līdz reāla kara draudiem.
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālāk