Gaidāms atbalsta palielinājums lauksaimniekiem
Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro.
Tāpat arī šajā regulā1 Latvijai noteiktā piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā uzņēmumiem piešķiramā atbalsta kopsumma jebkuram trīs gadu periodam ir palielināta no 20 224 450 eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā līdz 28 840 000 eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 28 840 000 eiro.
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver: “Latvijā ir ieviesta uzskaites centralizēta sistēma, kas ļauj piemērot augstākus maksimālā atbalsta griestus. De minimis atbalsta griestu paaugstināšana lauksaimniekiem ir solis taisnīgākas un vienkāršotākas valsts atbalsta sistēmas un virzienā, nosakot arī loģiskāku atbalsta laika uzskaites sistēmu.”
De minimis atbalsta uzskaites laika posmu turpmāk paredzēts uzskaitīt no datuma, kurā plānots piešķirt atbalstu, par jebkuru trīs secīgu gadu laikā piešķirto atbalstu, nevis – kā līdz šim – kalendārā gada ietvaros.
De minimis atbalsts nozīmē, ka valsts šobrīd drīkst atbalstīt vienu vienotu uzņēmumu ar naudas summu, de minimis regulā noteiktajā laikposmā, nepārsniedzot konkrēti noteikto augšējo robežu. Tātad uzņēmējs, piesakoties de minimis atbalstam, ik gadu no valsts saņems atbalstu (subsīdijas), ko aprēķinās, pamatojoties uz uzņēmēja elektroniski iesniegtajām uzskaites veidlapām
Eiropas Komisija (EK), ieviešot de minimis atbalstu, pamatojās uz to, ka šāds atbalsts neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un neizkropļo konkurenci vai nedraud kropļot to, un tādēļ par šo atbalstu nav jāziņo EK (uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts, kurā noteikta paziņošanas procedūra) un to var izmaksāt pēc vienkāršotiem noteikumiem.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk