Gaidāms atbalsta palielinājums lauksaimniekiem
Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro.
Tāpat arī šajā regulā1 Latvijai noteiktā piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā uzņēmumiem piešķiramā atbalsta kopsumma jebkuram trīs gadu periodam ir palielināta no 20 224 450 eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā līdz 28 840 000 eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 28 840 000 eiro.
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver: “Latvijā ir ieviesta uzskaites centralizēta sistēma, kas ļauj piemērot augstākus maksimālā atbalsta griestus. De minimis atbalsta griestu paaugstināšana lauksaimniekiem ir solis taisnīgākas un vienkāršotākas valsts atbalsta sistēmas un virzienā, nosakot arī loģiskāku atbalsta laika uzskaites sistēmu.”
De minimis atbalsta uzskaites laika posmu turpmāk paredzēts uzskaitīt no datuma, kurā plānots piešķirt atbalstu, par jebkuru trīs secīgu gadu laikā piešķirto atbalstu, nevis – kā līdz šim – kalendārā gada ietvaros.
De minimis atbalsts nozīmē, ka valsts šobrīd drīkst atbalstīt vienu vienotu uzņēmumu ar naudas summu, de minimis regulā noteiktajā laikposmā, nepārsniedzot konkrēti noteikto augšējo robežu. Tātad uzņēmējs, piesakoties de minimis atbalstam, ik gadu no valsts saņems atbalstu (subsīdijas), ko aprēķinās, pamatojoties uz uzņēmēja elektroniski iesniegtajām uzskaites veidlapām
Eiropas Komisija (EK), ieviešot de minimis atbalstu, pamatojās uz to, ka šāds atbalsts neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un neizkropļo konkurenci vai nedraud kropļot to, un tādēļ par šo atbalstu nav jāziņo EK (uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts, kurā noteikta paziņošanas procedūra) un to var izmaksāt pēc vienkāršotiem noteikumiem.
Vēl par tēmu:
Paredz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālāk