Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ar karti apmaksā līdz 90% savu ikdienas pirkumu
40% Latvijas iedzīvotāju ar karti apmaksā līdz 90% savu ikdienas pirkumu un tikai 16% iedzīvotāji šāda paša apjoma pirkumiem priekšroku dod skaidras naudas norēķiniem, liecina SEB bankas un petījuma aģentūras Gfk veiktā iedzīvotāju aptauja.
Pēc aptaujas datiem piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju maksājumu kartes izmanto ne vairāk kā pusei no ikdienas pirkumu, bet 15% – aptuveni pusei pirkumu. Arī SEB bankas statistika liecina, ka klienti arvien aktīvāk izmanto e-pakalpojumu priekšrocības.
Pirkumi, kuri tiek veikti ar maksājuma kartēm, pārsvarā ir lieli pirkumi, kuru summa sastāda virs 350 latiem – 73% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 19% skaidrā naudā. Tāpat maksājumu kartes bieži tiek izmantotas norēķiniem ārvalstīs – attiecīgi 56% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 25% skaidrā naudā. Interesanti, ka arī veicot neplānotus un impulsīvus pirkumus, iedzīvotāji vairumā gadījumu izmanto maksājuma kartes – 67% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un tikai 29% skaidrā naudā.
Pirkumiem summā līdz 15 latiem, Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā citiem pirkumiem, norēķinoties izmanto skaidru naudu – 44% no šādiem pirkumiem tiek veikti skaidrā naudā un 55% – ar maksājuma karti.
Pētījumā atklāts, ka 38% iedzīvotāju izmanto tikai 1 maksājumu karti, kamēr vairāk kā puse iedzīvotāju (62%) izmanto 2 vai vairāk kartes. Pētījums parāda – jo lielāki ir cilvēka ienākumi, jo vairāk un dažādas kartes tiek izmantotas. Proti, 37% iedzīvotāju ar ienākumiem līdz 400 latiem izmanto 2 maksājuma kartes, savukārt 17% iedzīvotāju, kuriem ienākumi sastāda no 400 līdz 500 latiem, izmanto 3 maksājumu kartes un tikai 8% cilvēku, kuru ienākumi sasniedz līdz 500 latiem, izmanto 4 maksājuma kartes.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Paredz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālāk