Grib reanimēt ideju par nekustamo īpašumu kā vienīgo nodrošinājumu
Saeimas kuluāros tiek apspriesta iespēja iniciēt likuma grozījumus, kas ļautu atbrīvoties no kredītsaistībām, atdodot bankai ieķīlāto īpašumu.
Banka Citadele pašlaik ir vienīgā banka Latvijā, kura jau piedāvā hipotekāro kredītu ar šādiem nosacījumiem, taču, lai gan interese par tiem ir liela, lielākā daļa kredītņēmēju to neizvēlas. Līdz šim arī neviens Citadeles klients nav izmantojis iespēju atbrīvoties no kredītsaistībām šādā veidā.
2009. gada oktobrī premjers Valdis Dombrovskis apņēmīgi paziņoja, ka uzdevis steidzami sagatavot grozījumus likumos, lai kredītņēmēja atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi aprobežotos ar ķīlas vērtību. Taču šī iecere tika nokauta jau pašā sākumā – ierēdņi vēl nebija paspējuši izstrādāt šādu grozījumu projektu, kad premjers pēc tikšanās ar Latvijas komercbanku asociācijas pārstāvjiem savas domas mainīja – likuma grozījumu vietā rosinot valdībai un bankām kopīgi izstrādāt vienošanos kredītņēmēju atbalstam. Vienošanās par banku labās uzvedības kritērijiem ne tuvu nebija tas pats, kas ar likuma spēku aizsargāt vienīgā mājokļa hipotekāros kredītņēmējus pret nonākšanu mūžīgā banku jūgā.
Neatkarīgo deputātu grupa atkal ir aktualizējusi šo ideju un tagad strādā pie likumdošanas iniciatīvas, kas paredz iespēju segt kredītu, atdodot bankai ieķīlāto īpašumu.
«Viens no mūsu politiskajiem mērķiem ir cīnīties par to, lai Latvijā tiktu ieviests atstāto atslēgu princips. Šis princips Latvijā bija jāievieš jau no banku sistēmas attīstības pirmsākumiem. Tādējādi tiktu disciplinētas gan bankas, gan kredītņēmēji. Tieši šā principa iztrūkums lielā mērā veicināja neapdomīgo kreditēšanas bumu Latvijā,» uzsvēra neatkarīgais deputāts Viktors Valainis. Latvijā iedzīvotāji, pat atdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu, arvien var būt bankām parādā.
Latvijas komercbanku asociācija (LKA), kura pārstāv 21 Latvijā reģistrētas bankas un četru ārzemju banku filiāļu intereses Latvijā, neatbalsta atstāto atslēgu principu kreditēšanā, saredzot šajā iniciatīvā vairākus riskus. «Ja ar likuma normām šādu pieeju padara par obligātu, kredītu pieejamība klientiem krasi samazinās, jo pieaug riski. Sekas tam būs lielāka aizņēmēja līdzdalība jeb pirmā iemaksa un augstākas aizdevumu procentu likmes. Īpaši smagi tas var skart jaunās ģimenes, kam nepieciešams pirmais mājoklis, bet nav pietiekami lielu sākotnējo uzkrājumu. Tāpat gaidāma arī negatīva ietekme uz ekonomiku kopumā un mājokļu tirgu – daudz ilgāk saglabāsies iesaldēts nekustamā īpašuma tirgus, jo nebūs banku piedāvātu kredītresursu aprites atjaunošanai. Katra mājokļa būvniecība vai atjaunošana ir ieguldījums Latvijas ekonomikā caur būvniecības nozari, tādējādi, bremzējoties mājokļu kreditēšanai, tiek samazināta kopējā ekonomikas izaugsme,» skaidroja LKA preses sekretāre Baiba Melnace, piebilstot, ka līdz šim atstāto atslēgu princips ir bijis ieviests tikai vienā pasaules valstī – atsevišķos štatos ASV, kur tā darbību nodrošinājusi sarežģīta vērtspapīru sistēma un kas novedis pie hipotekāro kredītu burbuļa plīšanas.
Likumi Latvijā neaizliedz bankām izsniegt kredītus, kurus nepieciešamības gadījumā var dzēst ar ķīlu, taču banka Citadele pašlaik ir vienīgā, kura piedāvā šādu iespēju.
Bankas Citadele hipotekāro kredītu portfelī ir divi piedāvājumi – jaunais hipotekārais kredīts (paredz iespēju dzēst kredītu apmaiņā pret īpašumu) un standarta kredīts. Kredīta procentu likmes ir vienādas abos gadījumos, bet atšķiras kredītņēmēja līdzfinansējums: jaunā hipotekārā kredīta gadījumā jārēķinās ar 30–40% paša ieguldījumu, standarta kredīta gadījumā – ar 10–20%. Atšķiras arī maksimālais atmaksas termiņš – ja ieķīlāts tiek nekustamais īpašums, kas celts vai rekonstruēts pēc 2000. gada, tad jaunajam hipotekārajam kredītam maksimālais kredīta termiņš ir tāds pats kā Standarta kredītam 35 gadi; ja īpašums celts vai rekonstruēts pirms 2000. gada, tad jaunajam hipotekārajam kredītam maksimālais kredīta termiņš ir 15 gadu, bet standarta kredītam 25 gadi.
Kopējais Citadeles hipotekāro kredītu portfelis, kas izsniegti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam, ir vairāk nekā 100 miljoni latu. «Iedzīvotāju interese par jauno hipotekāro kredītu ir ļoti liela, taču visbiežāk cilvēki tomēr izvēlas standarta hipotekāro kredītu, jo tam ir nepieciešama mazāka pirmā iemaksa. Jauno hipotekāro kredītu izvēlas tie iedzīvotāji, kam ir izveidots zināms naudas uzkrājums, ko var izmantot nekustamā īpašuma pirmās iemaksas segšanai,» Neatkarīgajai uzsvēra bankas Citadele Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa.
***
Mājsaimniecībām izsniegtie kredīti jaunu mājokļu iegādei, rekonstrukcijai, remontam, miljonos Ls
31. decembrī
2006 131 575 3262*
2007 152 955 4715*
2008 158 097 5051*
2009 151 428 4833*
2010 146 457 4606*
2011 139 008 4206*
*Mājsaimniecībām izsniegto kredītu skaits
***
No jauna izsniegtie un pārfinansētie kredīti mājoklim
2011. gada
1. ceturksnis 18 051* 842**
4. ceturksnis 36 564* 1151**
*Naudas izteiksmē, tūkst. Ls
**Skaits
***
Mājokļu kredītu kvalitāte,%
2007. gada 31. decembrī
Bez kavējuma 90,6%
Kavētāji 9,4%:
Kavējums līdz 30 dienām 6,9
Kavējums no 31 līdz 90 dienām 1,8
Kavējums no 91 līdz 180 dienām 0,4
Kavējums virs 180 dienām 0,3
*
2011. gada 31. decembrī
Bez kavējuma 73,5%
Kavētāji 26,5%:
Kavējums līdz 30 dienām 7,1
Kavējums no 31 līdz 90 dienām 3,1
Kavējums no 91 līdz 180 dienām 1,7
Kavējums virs 180 dienām 14,7
Avots: LKA
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk