Grieķijai piešķir kārtējo aizdevuma daļu
Eirozonas valstu finanšu ministri vienojušies piešķirt Grieķijai kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu – astoņus ar pusi miljardus eiro.
Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots atzinīgi vērtējis šo lēmumu, norādot, ka tas ļaus valstij veidot ilgtermiņa attīstības plānus un jūlijā atmaksāt daļu no iepriekš izveidotajiem parādiem.
Ja valdībai izdosies īstenot iecerētās reformās, jau 2018. gada beigās Grieķija varētu atteikties no stingrajiem ekonomikas pasākumiem, uz ko iet arī aizdevēji, paziņoja Cakalots.
Grieķijas parlaments maija beigās nobalsoja par jauniem taupības pasākumiem, kas, kā paredzams, papildinās valsts kasi par pieciem miljardiem eiro. Atēnas piekritušas jau 2019.gadā samazināt pensijas un 2020. gadā palielināt nodokļus. Premjerministrs Aleksis Ciprs gan sola, ka daļa ieekonomēto līdzekļu tiks novirzīti sociālām vajadzībām.
Saskaņā ar apstiprinātajiem likumu grozījumiem papildus finanšu līdzekļi tiks iegūti samazinot pensijas un nodokļu atvieglojumus laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam.
Kā norāda Ciprs, trīs gadu laikā tiks izveidota 5,5 miljardu eiro liela finanšu rezerve. Šī summa tiks izmantota, lai sniegtu palīdzību sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem, tostarp nodrošināt subsīdijas īrei un medikamentiem.
Kā zināms, atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.
Saskaņā ar trīs gadu aizdevumu programmu, Grieķijai ir jāīsteno virkne mērķu un reformu, lai iegūtu aizdevumu.
Foto:klippi0/https://pixabay.com/en/users/klippi0-599838/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk