Gundars Jankovs: Nodokļu izmaiņas var sasniegt pretēju efektu – cilvēki aizies pelēkajā biznesā un nodokļus maksās mazāk
Mikrobiznesu ir nepieciešams sakārtot, taču ne tagad Covid-19 laikā un tā aizsegā, intervijā Neatkarīgajai sacīja jurists un ZZS politiķis Gundars Jankovs.
28. oktobrī, kad Saeima sāks skatīt 2021. gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties miermīlīgās protesta akcijās un paust savu nostāju par valdības piedāvātajiem pasākumiem valsts finanšu galvenajā dokumentā.
Mazie uzņēmēji tiek aicināti paust savu nostāju pret šādu politiku, kas ir pretrunā ekonomiskajai loģikai un var iznīcināt tūkstošiem darba vietu.
Intervijā Neatkarīgajai Jankovs norādīja, ka mikrouzņēmums ir ļoti labs veidojums: “Var diskutēt par formām un summām, no kurām cik vajadzētu maksāt nodoklī, bet ir daudz piemēru, kad mazie uzņēmēji, kas sāka strādāt mikrouzņēmuma režīmā, ar laiku nostiprinājās, paplašināja biznesu un pārgāja strādāt vispārējā nodokļu režīmā. Nedomāju, ka vajag iznīcināt mikrouzņēmumus – vajadzēja, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) neļauj darboties viltus mikrouzņēmumiem, kur redzamas shēmas apakšā. Taču UR reģistrē visus uzņēmumus, un VID arī nespēj vai nevēlas iedziļināties, ar ko tie nodarbojas, tāpēc negodprātīgi shēmotāji varēja sabojāt mikrouzņēmumu ideju.”
“Piekrītu, ka ir nepieciešams šo mikrobiznesu sakārtot, taču ne tagad kovida laikā un kovida aizsegā. Ieviešot jaunos nodokļus, cerēto ieguvumu vietā budžetā var iznākt otrādi – vairāk cilvēku aizies pelēkajā biznesā un nodokļus maksās mazāk vai nemaksās nemaz. Tagad attālinātā režīmā bez pietiekami nopietnām diskusijām budžets tiek tempā triekts uz pieņemšanu,” sacīja politiķis.
“28. oktobrī aicinām uz piketu Jēkaba ielā pie Saeimas. Cik zinu, piketu ir pieteikusi arī Latvijas Pašvaldību savienība. Laikam protestēs arī radošo profesiju pārstāvji. Šīs akcijas rīkos dažādas organizācijas un par dažādām tēmām, bet ir viens vienojošais motīvs – neapmierinātība ar valdības paviršo un voluntāro darbu pie budžeta un nodokļu izmaiņām. ZZS valdības rīcībā saskata absolūtu nerēķināšanos ar reģionu cilvēku interesēm – lielos uzņēmumus tās atbalsta, taču par to, kas notiks ar cilvēkiem laukos, vispār netiek domāts,” pauda politiķis.
Pret valdības sagatavoto 2021. gada valsts budžeta projektu un to pavadošajiem likumprojektiem iebilst daudzas uzņēmēju organizācijas, darba devēji un darbinieki.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk