• Tweet

1. jūlijā Horvātija kļūs par Eiropas Savienības (ES) 28. dalībvalsti. Valstī ir maz entuziasma par šo notikumu. Horvātijas ekonomikas problēmu dēļ iestāšanās draud ar emigrācijas vilni un vietējo uzņēmumu konkurētspējas kritumu. Taču vienlaikus horvāti var rēķināties ar prāvu ES atbalstu.

Bez sajūsmas

Horvātija pašlaik atrodas drūmā ekonomiskā stāvoklī. Pēdējos piecus gadus valsti ir vajājusi krīze. Valdības parāds strauji pieaug un nākamgad varētu sasniegt 62,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Divas no lielajām reitingu aģentūrām valsts kredītreitingu jau ir pazeminājušas līdz investīcijām nepiemērotam līmenim.

Arī horvātu sabiedrībā prieks par pievienošanos savienībai ir maz manāms. Saskaņā ar publiskā viedokļa aptaujām pašlaik vairs tikai 39 procenti iedzīvotāju ir pozitīvi noskaņoti par uzņemšanu ES, kaut gan ceļš uz to ir bijis grūts. Lai veiksmīgi noslēgtos nereti smagās un desmit gadus ilgušās sarunas ar Briseli, Horvātijai ir bijis jāparāda itin liela apņēmība un motivācija. Lai gan nav šaubu, ka Horvātija vēsturiski un kulturāli pieder Eiropai, sabiedrības skepses pamatā ir apjausma: pievienošanās pati par sevi nenesīs kāroto Rietumu pārticības līmeni. Arī Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs ir brīdinājis, ka «brīnumu nebūs». Par to stāsta arī ES valstu parādu krīze, kas daudziem ir parādījusi, ka ES nenozīmē visu problēmu atrisināšanu.

Horvātijas importa partneri par valsts pievienošanos ES priecājas – līdz ar robežu atvēršanu ES valstīs ražotajām precēm tiks atcelta līdzšinējā 20 procentu ievedmuita. Tāpēc daudzi ražotāji un preču realizētāji gatavo jaunas kampaņas un piedāvājumus, lai gūtu labumu no 4,4 miljoniem jaunu potenciālo klientu, ko Horvātija piedāvā. Savukārt pašas Horvātijas uzņēmējiem tas nozīmē lielāku konkurenci ar ārvalstniekiem. Tas teju vai garantē, ka virkne uzņēmumu pārskatāmā nākotnē savu darbību pārtrauks, jo nav tik efektīvi un nespēs piedāvāt tik pievilcīgus izstrādājumus vai pakalpojumus kā viņu Eiropas konkurenti. Horvātija īpaši nevar lepoties ar lētu darbaspēku, kas ir viens no iemesliem, kāpēc ar ārvalstu investīciju piesaisti valstij īpaši nav sekmējies, un tas mazina valsts konkurētspēju. Pēdējo četru gadu laikā valsts ekonomika ir sarukusi par 10,9 procentiem, bet darbaspēka izmaksas pieaugušas par 7,5 procentiem. Savukārt tādās valstīs kā Latvija, Lietuva, Igaunija, Īrija, Grieķija, Portugāle un Spānija darbaspēka izmaksas kopš 2008. gada ir kritušās, norāda Bloomberg. Premjers Zolans Milanovičs gan cer, ka iestāšanās savienībā palīdzēs ārvalstu investīciju piesaistē. Taču ārvalstu ekonomisti uzskata, ka atšķirībā no vairākām citām valstīm, Horvātija nevar cerēt, ka iestāšanās savienībā ievadīs straujas izaugsmes periodu.

Pirms emigrācijas viļņa

Bezdarba līmenis valstī pašlaik ir aptuveni 20 procentu. Daudzi no bezdarbniekiem 1. jūliju gaida, jo tas pavērs iespēju valsti pamest un meklēt labāku dzīvi citviet. «Es mīlu savu valsti, bet man vajag arī dzīvot,» saka 43 gadus vecais bezdarbnieks Krunoslavs Ostpjičs, kurš nodarbinātības dienesta telpās lasa darba sludinājumus. Taču virkne Eiropas valstu ir noteikušas pārejas laiku, kurā jauno dalībvalstu pilsoņu iespējas piekļūt to darba tirgum ir ierobežotas. Pašlaik šādi ierobežojumi ir spēkā Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem – lai viņi varētu strādāt Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā, Maltā un Lielbritānijā, viņiem līdz šā gada beigām var tikt pieprasītas darba atļaujas. Savukārt horvātiem uzreiz pēc iestāšanās ES ierobežojumi strādāt būs lielākajā daļā dalībvalstu. Piemēram, Lielbritānija ir noteikusi septiņu gadu periodu, kurā horvātu viesstrādniekiem britu darba tirgus būs slēgts. Tanī pašā laikā uz Horvātiju darbu meklēt brīvi varēs doties citu valstu pilsoņi, ziņo Horvātijas telekanāls RTL. Šādu iespēju izmantot varētu, piemēram, rumāņu un bulgāru strādnieki.

Daļa no šīs drūmās ainas gan stāsta vien par pašas Horvātijas nespēju realizēt savu potenciālu. Valsts pārvaldes zemākajos slāņos korupcija joprojām ir problēma. Savukārt trešā daļa darbinieku joprojām ir nodarbināti valsts pārvaldē. Tanī pašā laikā Financial Times uzsver, ka Horvātija iestāšanās sarunu laikā ir vētīta rūpīgāk nekā citas valstis.

Vidējā termiņā Horvātijai ES iekšienē veiksmīgāk attīstīties var palīdzēt gan senās rūpniecības tradīcijas, gan arī kvalificētais darbaspēks. Vācu bankas Deutsche Bank ziņojumā norādīts, ka gadījumā, ja Horvātija spēs tikt galā ar savas ekonomikas strukturālajām problēmām, piekļuve ES tirgiem tās ekonomikai sniegs jūtamu uzlabojumu. Paši Horvātijas valdības pārstāvji atzīst, ka ir nepieciešama birokrātijas samazināšana un citi uzlabojumi. Taču, kā norāda Der Spiegel, līdzšinējā pieredze liecina, ka vēlme īstenot pārmaiņas pēc iestāšanās savienībā ātri vien pagaist.

Par nākotni īpaši lielu bažu pašlaik nav vien Horvātijas pārtikas nozarei. Mandarīni nogatavojas mēnesi agrāk nekā citviet Eiropā. Horvātijā audzētie ķirši Maraska tiek uzskatīti par vieniem no labākajiem pasaulē. Istrijas reģionā tiek saražots aptuveni tikpat daudz trifeļsēņu kā Itālijā. Taču līdz šim horvātu izstrādājumi Eiropas tirgū nav bijuši īpaši plaši pārstāvēti. Horvātija cer arī stiprināt savu tūrisma nozari. Jau tagad vācu, britu un itāliešu tūristi ir vieni no stabilākajiem ārvalstu partneriem.

Gaida ES naudu

Horvātija var rēķināties ar prāvu ES palīdzību. Šogad vien ES ir gatava piešķirt 655 miljonus eiro, kas ir apmēram 1,5 procenti no Horvātijas iekšzemes kopprodukta. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam horvāti vēl var sagaidīt apmēram 13,7 miljardus eiro. ES naudas apguvei Horvātija ir izveidojusi atsevišķu ministriju, kuru vada premjerministra vietnieks. Piešķirto naudu ir paredzēts tērēt tādiem projektiem kā dzelzceļa tīkla renovācija un notekūdeņu attīstīšanas iekārtu celtniecība.

Horvāti vēlas ES palīdzību arī tilta būvē pāri Adrijas jūrai, kas izveidotu otru savienojumu Peļešacas pussalai ar sausszemi. Bosnija un Hercegovina miera sarunās pilsoņu kara noslēgumā vēlējās iegūt piekļuvi jūrai, līdz ar to pašlaik valsts dienvidu daļā esošais DubrovnikasNeretvas reģions ir sadalīts divās daļās tā, ka pa sauszemi līdz Dubrovnikas pilsētai no pārējās Horvātijas teritorijas piekļūt nav iespējams. Līdz laikam, kad Bosnija un Hercegovina kļūs par ES dalībvalsti, horvātiem, kas pa sauszemi dodas uz Dubrovniku vai no tās, divas reizes būs jāšķērso ES ārējā robeža. Īpaši sarežģīti tas ir tāpēc, ka horvātu attieksme pret Bosniju un Hercegovinu nav diez ko draudzīga. Brisele šo Horvātijas vēlmi ir uzklausījusi un pieļauj pat tuneļa būvi. Šaurākajā vietā starp Horvātijas ziemeļu daļu un pussalu ir aptuveni divarpus kilometrus liels attālums.

Vācija gaida apsūdzēto

Dažas dienas pirms Horvātijas pievienošanās savienībai diplomātiskas nesaskaņas ir atgādinājušas arī par nenokārtotām saistībām. Vācijas kanclere Angela Merkele sākotnēji bija ieplānojusi apmeklēt pasākumu par godu Horvātijas ES dalības sākumam. Taču šonedēļ viņa paziņoja, ka Zagrebu neapmeklēs. Horvātijas mediji izteica minējumus, ka šis ir vērtējams kā ES bagātākās valsts žests, kurā tā pauž savu attieksmi pret jaunāko dalībvalsti.

Vācija vēlas, lai Horvātija izdotu bijušo Horvātijas Sociālistiskās Republikas Drošības dienesta aģentu Josipu Perkoviču, kuru Vācija vēlas tiesāt par 1983. gadā Bavārijā notikušo dienvidslāvu disidenta slepkavību. Berlīne sagaida, ka līdz ar Horvātijas pievienošanos ES J. Perkovičs tiks izdots, kā to paredz Eiropas aresta orderis. Taču Horvātijas konstitūcija aizliedz savu pilsoņu izdošanu, un arī pati tā J. Perkoviču nav tiesājusi, tāpēc viņš valstī dzīvojis relatīvi brīvi. Valdība pašlaik vēlas mainīt valsts likumdošanu, lai Eiropas aresta orderis Horvātijā attiektos tikai uz noziegumiem, kas izdarīti pēc 2002. gada, vēsta Reuters. Eiropas Komisija jau ir izteikusi savu neapmierinātību ar šādu ieceri.

A. Merkeles pārstāvji vizītes atcelšanu ir skaidrojuši ar citiem viņas pienākumiem un noliedz, ka lēmums būtu saistāms ar J. Perkoviča lietu vai Horvātijas likumdošanas grozījumu iecerēm.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš