Iedzīvotājiem būs vienkāršāk pāriet no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita
Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi.
Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija.
Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt kredīta devēju, viņš varēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt piedāvājumu un noslēgt jaunu līgumu, kā arī attālināti apliecināt savu parakstu pie notāra par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredītdevējam. Pārkreditēšanās process ilgtu ne vairāk kā divus mēnešus, un viss būtu izdarāms attālināti, izmaiņu būtību šodien deputātiem skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Paredzēts, ka abi kredītdevēji savstarpēji apmainīsies ar informāciju, bet esošajam kredīta devējam būs iespēja 10 darba dienu laikā “noturēt” aizņēmēju un izteikt viņam izdevīgāku piedāvājumu.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz izmaksu samazinājumu. Kredīta devējs nedrīkstēs piemērot maksu par pārkreditēšanu. Savukārt maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu nedrīkstēs būt augstāka par vienu procentu no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam būs tiesības sadalīt to trīs maksājumos. Tāpat līdz ar izmaiņām paredzēts atcelt reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem, nekustamā īpašuma būvniecības vai energoefektivitātes paaugstināšanas kredītiem.
Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz iespēju kredīta devējam sniegt neizpaužamās ziņas citam kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija nepieciešama, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.
Arī nebanku kreditētāji varēs iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski, paredz izmaiņas Notariāta likumā. Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai nerastos papildu izmaksas.
Pārkreditēšanās kārtību noteiks Ministru kabinets.
Plānots, ka galīgajā lasījumā parlaments izmaiņas likumos varētu skatīt 15. februārī, norāda A. Šuvajevs.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk