Iedzīvotāju neticība bankām aug
Pensiju uz bankas kontu man pārskaita mēneša vidū, šoreiz pirms svētkiem visu naudu neizņēmu, domāju – vēlāk to izdarīšu, Neatkarīgajai stāsta pensionārs no Rīgas Jānis Freimanis.
Viņš atvēris kontu Latvijas Krājbankā (LK) tobrīd, kad pasts ieviesa maksu par pensijas piegādi mājās, jo “bankas piedāvājums bijis labs” Tagad sirmais kungs neizpratnē rausta plecus: vai savu pensiju vēl redzēs?
Lai arī pensija nav liela, tomēr izdevies ik mēnesi iekrāt pārdesmit latu, un tos turējis bankas kontā. J. Freimanis ir viens no gandrīz 60 000 Latvijas pensionāru, kuri savu pensiju saņem LK kontos.
Vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kuri algas saņem LK, trešdien nevarēja ne norēķināties ar bankas kartēm, ne arī izņemt skaidru naudu. Lielai daļai cilvēku nav nevienas citas bankas kartes. Diemžēl novembra pensijas cilvēkiem jau ir izmaksātas un pagaidām iesaldētas, tās varēs izņemt, kad būs pieņemts konkrēts lēmums par turpmāko bankas darbību. Pašlaik Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apturējusi jebkādus pārskaitījumus uz LK kontiem, Neatkarīgajai sacīja VSAA speciāliste Edīte Olupe. Līdz šīs nedēļas beigām VSAA aicina vispirms tos LK klientus, kuriem gaidāma slimības vai cita pabalsta izmaksa, iesniegt cita konta numuru. Tāpat arī tos pensionārus, kuriem pensija tiek izmaksāta mēneša sākumā. VSAA filiāles pagarina darba laiku līdz septiņiem, lai pieņemtu cilvēku iesniegumus. Tos var sūtīt arī pa pastu vai lūgt nogādāt arī tuviniekam. VSAA atgādina, ka pabalstus (izņemot sociālā nodrošinājuma) iespējams saņemt tikai bankas vai PNS kontā; pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanai var izvēlēties arī piegādi dzīvesvietā, ko nodrošina Latvijas pasts. Sociālos maksājumus LK kontos saņem vairāk nekā 88 000 klientu, no tiem pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalstus – 58 000.
LK situācija apliecina: cilvēki pieraduši norēķināties ar bankas kartēm un neturēt lielas naudas summas uz rokas. Ne viens vien LK klients trešdien piedzīvoja šoku. «Es domāju, ka vajadzēja izņemt naudu no Krājbankas jau tad, kad paziņoja par lietuviešu Snoras, taču Latvijas amatpersonu paziņojumi, ka Latvijā viss būs kārtībā, bija diezgan pārliecinoši,» ar Neatkarīgo pārdzīvojumā dalās divu bērnu māmiņa Egita. Arī viņai vienīgais konts ir tieši LK. No 50 latiem izdzīvot nevarēs, ja jāmaksā visi rēķini, jāpērk pārtika. «Ja es zinātu, ka tiešām tuvākā mēneša laikā saņemšu savu naudu, es neuztrauktos, jo rēķinus var samaksāt nedaudz vēlāk, bet vai tiešām mums atdos to naudu?!» Traģiskāka situācija veidojas uzņēmumiem, kuriem nauda ir LK un kuriem būs, iespējams, grūtības samaksāt algas. Trešdien Latvijas interneta portālus, arī Latvijas Radio pārpildīja cilvēku ziņojumi, kā LK situācija ietekmē ikdienu: «Man konts LK. Un šodien dzimšanas diena. Forša dāvana»; «Mazpilsētās pensionāri pasta darbiniekus gāž no kājām – visi formē PNS kontus»; «Ticība bankām man zudusi. Labāk turu zeķē un uz kontu uzlieku tikai tajā dienā, kad rēķini jāmaksā ». Sāpīga situācija izveidojusies arī biedrībai Zvannieku mājas, kuru ziedojumu konts ir tieši LK. Tuvākajām dienām pārtikai un citām lietām naudas pietiek, bet turpmākajiem ziedojumiem biedrība lūdz pārskaitīt naudu uz citu kontu.
Liene savukārt stāsta, ka viņai ir krājkonts LK – ap tūkstoš latu. Viņa interesējusies jau pagājušajā ceturtdienā, kā var izņemt naudu: «Uzrakstīju iesniegumu, man ceturtdien būtu jāiet pakaļ naudai.» Viņa neuztraucas, tomēr domā, ka naudas atdošana tiks novilcināta.
No LK kraha cieš arī citu banku klienti, kuru dzīvesvietās ir tikai viena – LK – filiāle vai tikai viens – LK – automāts. Šāda situācija izveidojusies Viļānos, kur ir tikai viens bankomāts, no kura pensiju, pašvaldības pabalstus, algu nevar izņemt arī citu banku klienti.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk