Iedzīvotājus biedē ar elektrošoku
Lai gan jau šobrīd Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri mēnesī patērē vairāk nekā 100 kilovatstundas (kWh), par elektrību ir jāmaksā salīdzinoši dārgi, nākotnē elektroenerģijas cenas pieaugs vēl vairāk.
Ja mājsaimniecību dalība brīvajā elektrības tirgū vēl uz kādu laiku tiks atlikta, Latvenergo, visticamāk, prasīs tarifu kāpumu. Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātais Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) fonds cenu kāpumu nedaudz piebremzēs, bet ne apturēs.
Mājsaimniecības, kuras nepatērē mēnesī vairāk kā 100 kWh, par elektrību maksā 8,18 santīmus kilovatstundā, savukārt tās, kuru patēriņš ir lielāks, sākot no 2001. kilovatstundas, maksā jau 10,65 santīmus par kWh. Latvenergo informē, ka esošie elektroenerģijas tarifi būs spēkā līdz 2014. gadam, kad Latvijas elektroenerģijas tirgu paredzēts atvērt pilnībā, tādējādi atceļot elektroenerģijas cenu regulāciju, tas ir, tarifus, un nodrošinot brīvu elektroenerģijas tirgotāja izvēli.
Draud cenas pieaugums
To, cik brīvā tirgū mājsaimniecībām maksās elektrība, neviens neņemas precīzi apgalvot, aizbildinoties ar brīvā tirgus iespējām, kas paverot iespējas elektrību pirkt no tā, kas to piedāvā lētāk. Latvenergo ir aprēķinājis, ka šobrīd, piemēram, pamata tarifā elektrības cena ir vien 32 procenti, pārējo veido tīkla izmaksas, obligātā iepirkuma komponente, tirdzniecības pakalpojums un PVN. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd mājsaimniecības, kas pērk elektrību brīvajā tirgū no Latvenergo, maksā 10,93 santīmus par kilovatstundu, tas ir, par 3% vairāk, nekā to nosaka pamata tarifs, un par 34% dārgāk nekā starta tarifs. Salīdzināšanai – Igaunijā elektrības cena brīvajā tirgū mājsaimniecībām šobrīd ir aptuveni 10 santīmi par kWh.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata – nākamajā gadā Latvijas mājsaimniecībām ir jārēķinās ar vēl lielāku elektrības cenu. Telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes ministrs norādīja, ka cenas varētu pieaugt, ja elektrības ražotājs Latvenergo ieviesīs jaunu tarifu vai arī brīvā elektroenerģijas tirgus ietekmē.
«Ja Latvenergo iesniegs jaunu tarifu pieteikumu, tad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir rūpīgi un kritiski jāizvērtē šādas prasības pamatojums, jo sociālā situācija valstī joprojām ir sarežģīta un arī eksportējošajiem uzņēmumiem elektroenerģijas izmaksas veido nozīmīgu izmaksu pozīciju, kas ietekmē to konkurētspēju,» Neatkarīgajai uzsvēra ministrs.
D. Pavļuts arī pieļauj, ka pat tādā gadījumā, ja tiks ieviests OIK fonds, iedzīvotājiem nākotnē par elektrību būs jāmaksā krietni vairāk nekā pašreiz. Pēc viņa aplēsēm, elektrības cena varētu sasniegt 11 santīmus par kilovatstundu.
«Taču, ja šādu fondu neizdodas izveidot un tam nav partneru atbalsta, tad cenas pieaugums varētu būt arī lielāks, jo to nosaka gan atšķirība starp starta un pamata tarifu, gan OIK straujais pieaugums, ko uzņēmumi juta jau šā gada aprīlī, bet mājsaimniecību sektorā pieaugumu šobrīd sedz Latvenergo,» skaidroja D. Pavļuts.
Uzņēmumi zaudē konkurētspēju
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 22. janvārī deputāti un uzņēmumi diskutēja par iespējamo elektrības cenu sadārdzinājumu. Lielo uzņēmumu pārstāvji deputātiem pauda bažas par būtisko cenu pieaugumu, norādot, ka tas samazina uzņēmumu konkurētspēju. Liepājas metalurgs jau toreiz brīdināja, ka elektrības sadārdzinājuma dēļ uzņēmums var bankrotēt. Savukārt uzņēmuma Cemex ārvalstu investors vērsa uzmanību, ka uzņēmums OIK maksājumos pērn samaksājis divus miljonus latu, turklāt ar katru gadu šie maksājumi būtiski pieaug. Cenu pieaugums ietekmē arī iespēju turpināt investēt ražošanas attīstībā.
Mudina veidot fondu
Neraugoties uz diskusijām un ierēdņu kabinetos tapušiem dokumentiem, risinājums, kas nepieļautu elektrības cenu kāpumu, joprojām nav atrasts.
D. Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe Neatkarīgajai skaidroja, ka Ekonomikas ministrija strādā gan pie īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumiem, lai vēsturiski izveidoto OIK izmaksu pieaugumu apturētu. «Virzot priekšlikumus OIK izmaksu samazināšanai, esam saskārušies ar dažādu pušu pretestību, bet joprojām esam apņēmības pilni vēsturiski izveidoto situāciju labot un ierobežot OIK izmaksu pieaugumu patērētājiem. Īstermiņā reālākais risinājums ir īpaša fonda izveide, kas visiem patērētājiem kompensētu OIK pieaugumu. Mūsu sākotnējais piedāvājums paredzēja šajā fondā novirzīt Latvenergo dividendes, kas tiek iemaksātas budžetā. Bet šis priekšlikums nav guvis Finanšu ministrijas atbalstu, jo budžeta veidotāji rēķinās ar Latvenergo dividendēm. Tomēr mēs aktīvi turpinām, lai rastu finansējumu šāda fonda izveidei. Mūsuprāt, elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveide ir obligāts priekšnoteikums, lai patērētājiem jau no nākamā gada nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem subsidētās enerģijas ražošanā. Līdz šim izveidotā elektroenerģijas ražošanas sistēma Latvijā ir ņēmusi no patērētājiem, bet šobrīd, lai saglabātu Latvijā ekonomikas konkurētspēju, ir pienācis laiks dot arī atpakaļ. Bez fonda izveides reāla OIK pieauguma ierobežošana jau no 2014. gada praktiski nebūs iespējama, jo tiesiskā paļāvība pret subsidētās elektrības ražotājiem nereti kļūst svarīgāka par tiesisko paļāvību pret citiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem,» sacīja D. Grūbe.
***
VIEDOKĻI
Ingmārs LĪDAKA, Saeimas deputāts (ZZS):
– Man joprojām nav skaidra EM attieksme pret enerģētikas attīstību ilgtermiņā, jo neviens nav atcēlis Latvijas apņemšanos līdz 2020. gadam sasniegt līmeni, kad 40% no kopējās saražotās enerģijas ir iegūti no atjaunojamiem energoresursiem. Līdz ar to EM ir jābūt skaidrībā, kā to panākt, un tad veidot cenu kāpumu bremzējošus mehānismus vai atbalsta pasākumus maznodrošinātiem iedzīvotājiem.
Varbūt, ņemot vērā pašreizējo situāciju, būtu vērts atteikties no
Latvenergo peļņas un iesaistīt to elektrības cenas stabilizācijā?
Trīna MESIMA, SEB bankas Igaunijā mājsaimniecību eksperte:
– Igaunija elektrības tirgu pilnībā atvēra šā gada 1. janvārī, un iedzīvotājiem tas bija liels šoks. Elektrības cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpušas aptuveni par 20–40 procentiem. Tā kā maksu par elektrību veido arī citas pozīcijas, kopumā mēneša maksa pieaugusi par aptuveni 30 procentiem.
Julita VARANAUSKIENE, SEB bankas Lietuvā ģimenes finanšu eksperte:
– Mājsaimniecības Lietuvā joprojām sargā regulētais tirgus, taču tas nenozīmē, ka pēdējo gadu laikā Lietuvā nebūtu kāpušas elektrības cenas. Pēdējais lielākais cenu paaugstinājums 30 procentu apmērā bija tad, kad slēdza Ignalinas atomelektrostaciju. Arī pēc tam elektrības cenas ir svārstījušās, un kopumā var teikt, ka lielākoties pieauguma virzienā. Taču, kopumā rēķinot, elektrība neveido lielāko izmaksu daļu mājsaimniecību budžetos. Vidēji ģimene par elektrību mēnesī maksā aptuveni 14 latus.
Edmunds RUDZĪTIS, SEB bankas sociālekonomiskas eksperts:
– Latvijas mājsaimniecībām šobrīd pamata tarifs ir augstāks nekā brīvā tirgus cena, ko maksā, piemēram, Igaunijas iedzīvotāji. Tātad, visticamāk, Latvijā brīvo elektrības tirgu atverot pilnībā, elektrības cena mājsaimniecībām varētu būt aptuveni 11 santīmi par kWh, ja, protams, pārējās cenu veidojošās komponentes, tajā skaitā OIK, sadales tīkla tarifs un PVN, saglabājas esošajā līmenī.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk