Ieviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu, lemj Tautsaimniecības komisija
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots ieviest elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz otrdien, 26.februārī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešajam – galīgajam – lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu pietiekami daudz elektroenerģijas par iespējami zemākām cenām, atbildot uz deputātu jautājumiem, pauda Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Grozījumi saistīti arī ar tīkla pieejamo jaudu efektivizāciju un administratīvā sloga mazināšanu. Ieviešot regulējumu attīstītāji varēs ātrāk piekļūt tīklam, būs zemākas tīkla izmaksas un lielāka konkurence veicinās efektīvākas cenas, kas ir izdevīgi visiem tirgus dalībniekiem, norādīja KEM.
Šobrīd elektroenerģijas ražotājiem tiek piedāvāts fiksētais pieslēgums. Tas paredz, ka pārvades operators nodrošina, ka ikkatrā stundā objekts, kas ražo elektroenerģiju, sistēmā var nodot jebkādu enerģijas apjomu līdz pieslēguma jaudas robežai, komisijas deputātus iepriekš informēja KEM. Līdz šim daudzi interesenti ir rezervējuši lielas jaudas, taču tās netiek izmantotas, un trūkst brīvu jaudu, ko piedāvāt augstas gatavības projektiem, kuri drīzumā varētu uzsākt elektroenerģijas ražošanu.
Izmaiņas paredz iespēju atteikties no iepriekš rezervētās sistēmas jaudas. Plānots, ka elektroenerģijas ražotājs, kas samaksājis sistēmas jaudas rezervēšanas maksu sistēmas operatoram, varēs prasīt tās atmaksu, ja vēlēsies pārtraukt pieslēguma ierīkošanu. Tāpat likumprojektā paredzēta iespēja elektroenerģijas ražotājam samazināt tehniskajās prasībās noteikto jaudu un saņemt daļēju maksas par sistēmas jaudas atmaksu.
Pārvades sistēmas operators vienā un tajā pašā pieslēguma vietā varētu izsniegt tehniskās prasības vairākiem ražotājiem, un jauda tiks rezervēta brīdī, kad noslēgs līgumu. Tas nozīmē arī, ka izmaiņas nodrošinās iespēju izņemt tehniskās prasības elastīgajam produktam, kas pārsniedz brīvo jaudu, un līgumu būs iespējams slēgt par jaudu, kas būs pieejama pieslēguma līguma noslēgšanas brīdī. Pārvades sistēmas operators nepieciešamības gadījumā varēs ierobežot jaudu līdz 10 procentiem gadā.
Ar grozījumiem paredzēts nostiprināt arī sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu. Tas nodrošinātu, ka atsevišķu atjaunojamās enerģijas staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, to pieslēgums tīklam, saistītais tīkls un uzkrātuves ir īpaši būtiski sabiedrības interesēm un kalpo tās veselībai un drošībai. Šādos gadījumos nepieciešamās atļaujas jaunām atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtām var tikt izsniegtas prioritāri.
Pārvades sistēmas operatoram savā tīmekļvietnē būs jāpublicē informācija par elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvajām jaudām, noteic izmaiņas. Iecerēts, ka pirmo reizi šādu jaudu karti publicēs šā gada 2.jūnijā, savukārt vēlāk – katra mēneša pirmajā darba dienā, sacīja KEM.
Ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēju aktivitāti un brīvās jaudas trūkumu elektroenerģijas pārvades sistēmā, grozījumi paredz, ka līdz 2026.gada 31.decembrim brīvās jaudas tiktu piešķirtas tikai elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas ierīkošanai esoša pieslēguma ietvaros.
Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.aprīlī. Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Vēl par tēmu:
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālāk